29. februārī Talsu novada pašvaldības domes sēdē tika skatīti divi iedzīvotāju kolektīvie iesniegumi – „Mērsraga vidusskolai būt!” un „Par Valdemārpils vidusskolas saglabāšanu”.
Kopš 2023. gada iedzīvotāji kolektīvos iesniegumus var iesniegt izskatīšanai ne tikai Saeimā, kā tas ir bijis līdz tam, bet arī pašvaldībās. Portāls manabalss.lv nodrošina platformu šo iniciatīvu iesniegšanai un parakstīšanai, un šo iesniegumu iesniegšana ir noteikta Pašvaldību likumā. Tas paredz, ka kolektīvo iesniegumu pašvaldībai par tās kompetencē esošiem jautājumiem ir tiesīgi iesniegt Latvijas Republikas pilsoņi, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu un kuru dzīvesvieta ir deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā vai kuriem pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums šajā teritorijā.
Kolektīvā iesnieguma iesniedzēju skaitu nosaka atbilstoši pašvaldības administratīvajā teritorijā reģistrēto iedzīvotāju skaitam pēc aktuālajiem Fizisko personu reģistra datiem attiecīgā gada 1. janvārī. Ja iedzīvotāju skaits ir vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju kā tas ir Talsu novadā, tad atbalstu iniciatīvai ar savu parakstu ir jāapstiprina 300 iesniedzējiem.
Vēlas saglabāt vidusskolas
Abi iesniegumi tapuši saistībā ar Talsu novada pašvaldības domes janvārī plānotajiem lēmumiem par skolu tīkla pārskatīšanu. Tie sākotnēji paredzēja ar 2026. gada 1. septembri Mērsraga un Valdemārpils vidusskolas reorganizēt par pamatskolām.
Šāds priekšlikums izskanēja, jo, Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) izstrādājot jauno pedagogu darba samaksas modeli „Programma skolā”, viens no pamata kritērijiem valsts finansējuma saņemšanai ir konkrēti definētais izglītojamo skaits katrā klašu grupā. Ārpus Talsu pilsētas esošajām vidusskolām minimālais skolēnu skaits no 10. līdz 12. klasei ir noteikts 60 (minimālais skaits 54), bet to minētās vidusskolas nesasniedz. Lai arī šo kvantitatīvo kritēriju neizpilda arī Rojas un Dundagas vidusskolas, Izglītības ministrija tās saskata par pieejamības skolām, kam tiks nodrošināts valsts finansējums. Šobrīd tiek diskutēts par minimālā skaita noteikšanu arī pieejamības skolām, minot 30 vai 45 skolēnu skaitu vidusskolu klašu grupās.
Ja līdz šim finansējuma sadale bija atkarīga no individuālā bērnu skaita, tad, ieviešot jauno finansēšanas modeli, ja netiek izpildīti noteiktie kritēriji, valsts finansējums klašu grupām vidusskolas posmā netiek piešķirts. Tas nozīmē, ka visus izdevumus, saglabājot attiecīgās klašu grupas, būtu jāsedz pašvaldībai.
Janvāra domes sēdes nedēļā šo jautājumu izskatīšana tika atlikta līdz Izglītības un zinātnes ministrija būs pilnībā izstrādājusi jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai nepieciešamos Ministru kabineta noteikumus un grozījumus Izglītības likumā, bet kolektīvie iesniegumi pašvaldībā iesniegti 19. (no Mērsraga pagasta iedzīvotājiem) un 23. janvārī (no Valdemārpils pilsētas iedzīvotājiem).
Tagad Izglītības un zinātnes ministrijas grozījumos Izglītības likumā, kas vēl nav apstiprināti, jo par tiem tiek diskutēts visos līmeņos, noteikts pārejas periods normām par izglītības iestāžu dibinātāju pienākumu nodrošināt finansējumu pedagogu darba samaksai, ja izglītības iestāde neatbilst noteiktajiem kritērijiem. Pārejas periodā 2024./2025. mācību gadā izglītības iestāžu dibinātājiem būs iespēja sakārtot skolu tīklu atbilstoši noteiktajām prasībām. Patlaban paredzēts, ka jaunais finansēšanas modelis pedagogu darba samaksas nodrošināšanai no pašvaldības līdzekļiem, ja izglītības iestāde neatbilst noteiktajiem kritērijiem, stāsies spēkā 2025. gada 1. septembrī.
Kolektīvo iesniegumu „Mērsraga vidusskolai būt!”
parakstīja 722 personas, no kurām Pašvaldību likuma nosacījumiem atbilda 460 personas.
„Klausoties diskusiju par Mērsraga vidusskolas reorganizāciju, pārliecināmies, ka nav veikti nekādi pētījumi, kā Mērsraga vidusskolas reorganizācija ietekmēs ne vien Mērsraga pagasta, bet arī novada tālāko attīstību. Vēlamies uzsvērt, ka viena no valsts prioritātēm ir lauku reģionu attīstība, un tam tiek novirzīta arī daļa Eiropas Savienības fondu finansējuma gan sociālu ideju realizēšanai, gan uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstīšanai. Tāpēc lūdzam pārtraukt īstenot reorganizēt Mērsraga vidusskolu par pamatskolu. Šīs iniciatīvas mērķis ir savākt parakstus, lai paustu attieksmi pret šiem plāniem un atbalstu Mērsraga vidusskolas saglabāšanai. Iznākumā mēs nodrošināsim cilvēcīgu reformu izglītības sistēmā, kuras centrā ir cilvēki, mūsu labbūtība, katra skolēna spējas, intereses un prasmes,” tā iesniegumā pašvaldībai pauda Laura Baļķīte, aicinot pašvaldību Mērsraga vidusskolai panākt pieejamības iestādes statusu.
Talsu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andis Āboliņš informēja, ka februārī ticies ar valdības un ministriju pārstāvjiem, kur šis jautājums ticis aktualizēts. Ministrija norādījusi, ka pieejamības statusa noteikšana vairāk iespējama Engures vidusskolai, kas tādējādi nosegs attiecīgo administratīvo teritoriju, turklāt bērnu skaits pamatskolas posmā lielāks ir Engures vidusskolā. Ministrija uzsvērusi, ka abām pašvaldībām būtu savā starpā jāvienojas par to, kurai no izglītības iestādēm šis statuss tiktu noteikts.
Savukārt „Par Valdemārpils vidusskolas saglabāšanu”
atbalstu pauda 982 cilvēki, no kuriem 641 atbilda likuma nosacījumiem. Zane Dzalbe, aizstāvot valdemārpilnieku intereses, iesniegumā pašvaldībai norādīja: „Valdemārpils sabiedrība ir izteikusi viedokli, ka nepieciešamības gadījumā vidusskola jādotē Talsu pašvaldībai. Pilsētas uzņēmēji bažījas par darba spēka trūkumu – tas ir visas mazpilsētas eksistences jautājums. Tāpēc vēršamies ar šo kolektīvo iesniegumu gan novada domē, gan arī Latvijas Republikas Tiesībsarga birojā. Līdz ar mūsu prasības izpildi tiks saglabāta vidusskola vienā no latviskākajām mazpilsētām Latvijā, kas nes Latvijas dižgara K. Valdemāra vārdu. Latvijas mazpilsētas un lauku teritorijas bērniem tiks saglabāta skola tuvu pie mājām. Līdz ar vidusskolu tiks saglabāts pilsētas kultūras centrs un eventuāli – arī uzņēmējdarbība.”
Uzdod sekot IZM izstrādāto izmaiņu virzībai
Talsu novada pašvaldības dome uzdeva Izglītības pārvaldei sekot līdzi Izglītības un zinātnes ministrijai finansēšanas modeļa „Programma skolā” ieviešanai nepieciešamo Ministru kabineta noteikumu un grozījumu Izglītības likumā izstrādes gaitai, kā arī informēt domi par iespēju ilgtermiņā saglabāt abas vidusskolas.
Savukārt pašvaldības izpilddirektoram ne retāk kā reizi trijos mēnešos, līdz galīgā lēmuma pieņemšanai par turpmāko Mērsraga vidusskolas statusu, jāapkopo un jāpublicē pašvaldības tīmekļvietnē aktuālā informācija par kolektīvo iesniegumu virzību un tā izskatīšanas rezultātiem, kā arī informēt personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt kolektīvo iesniegumu iesniedzējus.