Aizsargājamie koki jeb dižkoki
Attēloti Teritorijas plānojuma Grafiskajā daļā.
Informāciju par dižkokiem un to atrašanās vietām pieejama Dabas datu pārvaldības sistēmā „Ozols”.
10 m rādiusā ap dižkokiem, mērot no koka vainaga projekcijas ārējās malas, ir noteikta aizsardzības zona, kurā aizliegts:
- Veikt jebkādu darbību, kā rezultātā dižkoks var tikt bojāts, iznīcināts vai tiktu negatīvi ietekmēta koka augšana vai dabiskā attīstība
- Apkraut aizsargājamos kokus
- Mainīt vides apstākļus – gaismas, ūdens un barošanās režīmu
- Veikt zemes transformāciju vai bojāt zemsedzi
- Ierīkot atpūtas vietas, kurt ugunskurus
Dižkoku apzāģēšanai vai ciršanai nepieciešams rakstisks saskaņojums ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Dižkokus aizsargā likums „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”. Dižkoka statusu un apsaimniekošanu nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.264 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.
Dendroloģiskie stādījumi
Jāņa Metuzāla dendroloģiskie stādījumi Valdemārpilī
Strazdes „Robežnieku” dendroloģiskie stādījumi Strazdes pagastā
Talsu dendroloģiskie stādījumi Talsu pilsētā
Alejas
Dižstendes–Bungu kapu bērzu aleja Lībagu pagastā
Dundagas dižliepu aleja Dundagas pagastā
Ģeoloģiski objekti
Dižakmeņi (laukakmeņi, kuru virszemes tilpums ir 10 un vairāk kubikmetru) un 10 metru plata josla ap tiem.
Abavas rumba Abavas pagastā – aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas dabas parkā Abavas senleja. (avots: Dabas aizsardzības pārvalde https://www.daba.gov.lv/lv/abavas-rumba)
Dolomīta kāple – ūdenskritums. Viens no visiespaidīgākajiem Latvijas ūdenskritumiem.
Viens no ļoti retiem atsegumiem, kur ir datēti leduslaikmeta beigu daļas nogulumi.
Upe ar ūdenskritumu un atsegumiem veido krāšņu un dinamisku ainavu.
Kaltenes kalvas Rojas pagastā – aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis.
Dabas pieminekli veido Kaltenes kalvas, kas ir morfoloģiski izteiksmīgākā daļa no laukakmeņu vaļņiem un klājieniem gar mūsdienu Rīgas līča Kurzemes piekrasti, 1-3 km attālumā no krasta līnijas.
Kalvas ir skaisti un savdabīgi dabas veidojumi – laukakmeņu vaļņi, kas atrodas mežā un ir klāti ar sūnām. Tie ir izteiksmīgākie šāda tipa veidojumi Latvijā (avots: Dabas aizsardzības pārvalde https://www.daba.gov.lv/lv/kaltenes-kalvas).
Kaltenes krasta veidojumi Rojas pagastā – aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis.
Dabas piemineklis „Kaltenes krasta veidojumi” ir nepilnus 3 km gara josla ar platumu līdz 350 m un ir krasta veidojumu komplekss, kas ietver krasta valni, krasta kāples un pludmales terases (avots: Dabas aizsardzības pārvalde https://www.daba.gov.lv/lv/kaltenes-krasta-veidojumi).
Kaļķupes klintis Dundagas pagastā – aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas dabas liegumā Kaļķupes ieleja.
Dabas pieminekli veido 25-30 m dziļās Kaļķupītes (Pilsupes) ielejas posms, kurā abos ielejas pamatkrastos ir izvietoti 40 dažāda lieluma vidējā devona Arukilas svītas smilšakmeņu atsegumi. Dabas pieminekļa teritorijā ir arī viena neliela niša, kā arī daudzas dziļas gravas (avots: Dabas aizsardzības pārvalde https://www.daba.gov.lv/lv/kalkupes-klintis).
Liepniekvalka alas (Peldangas labirints) Dundagas pagastā – aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis.
Liepniekvalka krastos izveidojies smilšakmens atsegums, kurā avoti izskalojuši Latvijā netipisku alu un pazemes eju labirintu. Atsegums ir ap 5 m augsts un 20 m plats, ko veido Devona, Arukilas un Burtnieku svītas pelēcīgais smilšakmens. Alu kopgarums sasniedz 70 m – tas ir viens no garākajiem dabisko alu labirintiem Latvijā. To veido viena lielāka un divas mazākas sazarotas telpas, kas savā starpā savienotas ar tuneļiem. Alā izveidojušies vairāki pīlāri un smilšakmens stabi. Pēc aizgrūšanas alas atraktas, tomēr apskatāmas tikai no ārpuses, jo ejas tālāk pazemē aizbirušas ar smiltīm (avots: Dabas aizsardzības pārvalde (avots: Dabas aizsardzības pārvalde https://www.visit.dundaga.lv/various/dabas-objekti/76).
Lūrmaņu atsegumi Lubes pagastā – aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis.
Dabas pieminekli veido Rojas ieleja, kurā atrodas smilšakmeņu un mālaino nogulumu atsegumu josla Rojas upes abos krastos. Nogulumu atsegumi ir precīzi 1,5 km garumā, bet lielāko daļu šī posma gan aizņem pārtraukumi. Atsegumu augstums mainās no 1 līdz 6 m. Atsegumu joslā vietām ir nelielas nišas un atsegumu pakājē ir vairāki avoti. Dabas piemineklim ir augsta ainaviskā vērtība (avots: Dabas aizsardzības pārvalde https://www.daba.gov.lv/lv/lurmanu-atsegumi).
Pitragsupes krasti Dundagas pagastā – aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Slīteres nacionālajā parkā.
Dabas pieminekli veido atsegumi, ūdenskritumi un akmeņaina gultne. To kopējais skaits ir 25. Pitragupes atsegumu joslas kopgarums ir 1 km, bet dabas pieminekļa teritorijai piederošajā Zviedru grāvī tas ir vēl papildus 100 m. Atsegumu augstums ir līdz aptuveni 2,5 m (avots: Dabas aizsardzības pārvalde https://www.daba.gov.lv/lv/pitragupes-krasti).
Šlīteres Zilo kalnu krauja Dundagas pagastā – aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Slīteres nacionālajā parkā.
Dabas pieminekli veido plaša denudācijas palikšņa ziemeļu nogāzes posms Šlīteres Zilajos kalnos ar nogāzes augšdaļā esošiem vidusdevona Živetas stāva Arukilas svītas smilšakmeņu atsegumiem.
Zilo kalnu kraujas relatīvais augstums sasniedz 32-33 m. Baltijas Ledus ezera viļņu erozijas radītās krasta kāples nosaka to, ka nogāze ir tik stāva un izteikta.
Lielākais smilšakmens atsegums Šlīteres Zilo kalnu kraujas sāngravā ir Dāvida pils atsegums – aptuveni 7 m augsts un 50 m garš (avots: Dabas aizsardzības pārvalde https://www.daba.gov.lv/lv/sliteres-zilo-kalnu-krauja).
Valgales rumba (Sudmaļu ūdenskritumi) Abavas pagastā – aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas dabas parkā Abavas senleja.
Teritorija ir izvietojusies nelielajā Valgales upītes ielejā un senlejā, kas ir kā Abavas senlejas atzars. Ūdenskritums Valgales rumba tiek saukts arī par Sudmaļu ūdenskritumu.
Dabas pieminekli veido ap 1 m augsta dolomītu kāple ar ūdenskritumu un atsegumi upītes kreisajā krastā. Otra 20 m gara un līdz 0,5 m augsta trepveida kāple ar diviem nedaudz izteiktākiem pakāpieniem atrodas 60 m lejpus lielākā ūdenskrituma. Augšpus lielākā ūdenskrituma ap 100 m garumā ir upes posms ar laukakmeņiem klātu upes gultni. Lejasgalā ģeoloģiski un ainaviski nozīmīgo upes posmu noslēdz bijuša dzirnavu aizsprosta betona atliekas (avots: Dabas aizsardzības pārvalde https://www.daba.gov.lv/lv/valgales-rumba-sudmalu-udenskritumi).
Virsaišu ūdenskritums Abavas pagastā – aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis.
Dabas pieminekli Kārones – Virbupes senlejas atzara posmā veido Virbupes labā krasta pietekas Virsaišu strauta gultnē upes erozijas izveidota dolomīta kāple ar ūdenskritumu. Kāples augstums ir 1,70 m, platums 4 m. Lejpus ūdenskrituma, strauta kreisajā krastā ir līdz 0,5 m augsts dolomīta atsegums. Mazliet lejāk strauta gultnē – 0,3 m augsta dolomīta kāplīte (avots: Dabas aizsardzības pārvalde https://www.daba.gov.lv/lv/virsaisu-udenskritums).
Zartapu grava Dundagas pagastā – aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Slīteres nacionālajā parkā.
Dabas pieminekli veido vidusdevona Živetas stāva Narvas svītas iežu atsegumi un ūdenskritums Zartapu upītes ielejā. Ielejas posms ar atsegumiem ir 300 m garš un ielejas dziļums ir līdz 10-15 m. Atsegumi ir līdz 4 m augsti un atrodas abos upītes krastos.
Ūdenskritums ir ļoti ainavisks. Tas ir izveidojies cilvēku darbības rezultātā un atrodas tieši uz stigas – grāvī, kas iztaisno Zartapu strautu. Ūdenskritums ir izveidojis ap 15 m garu kanjonveida gravu un tā augstums ir 2,2 m un platums līdz 0,6 m (avots: Dabas aizsardzības pārvalde https://www.daba.gov.lv/lv/zartapu-grava).
