Būvniecība jūras piekrastē – kas ir jāņem vērā?

Visā Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē ir jāievēro Aizsargjoslu likumā noteiktā Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjosla, kurā izdala arī krasta kāpu aizsargjoslu, kas attēlota pašvaldības teritorijas plānojumā. Tā izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas un novērstu erozijas procesu attīstību, kā arī saglabātu piekrastes ainavu, nodrošinātu jūras piekrastes resursu līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu¹. Krasta kāpu aizsargjoslas platums nav mazāks par 300 metriem sauszemes virzienā no vietas, kur sākas dabiskā veģetācija². Pilsētu un ciemu teritorijās krasta kāpu aizsargjosla var tikt samazināta līdz 150 m, ja tajā tiek iekļauti 300 m joslā esošie īpaši aizsargājamie biotopi un ņemta vērā vēsturiskā apbūve³. Papildu prasības piekrastes teritorijām un ciemiem Kolkas pagastā nosaka Slīteres Nacionālā parka likums⁴ un izmantošanas noteikumi⁵.

Pat nelielas mazēkas būvniecība var iznīcināt kāpu zemsedzi, tādēļ krasta kāpu aizsargjoslā jaunu ēku un būvju celtniecība vai esošo paplašināšana ir aizliegta⁶, izņemot gadījumus, kad esošu ēku un būvju atjaunošana, palīgēku būvniecība pie esošām dzīvojamajām ēkām vai ēku pārbūve notiek atbilstoši teritorijas plānojumam⁷ un būvniecības ieceres saskaņošanas procesā Valsts vides dienests ir veicis sākotnējo ietekmes izvērtējumu un/vai izdevis tehniskos noteikumus⁸. Ēku būvniecība un paplašināšana šādos izņēmuma gadījumos var notikt tikai vietās, kurās ir konstatēta iepriekšēja likumīga apbūve un to pieļauj pašvaldības teritorijas plānojums. Saskaņojot būvniecības ieceri, ir jāņem vērā, ka pašvaldība ir tiesīga noteikt papildu arhitektūras prasības kultūrvēsturiskās ainavas saglabāšanai jaunām būvniecības iecerēm ciemos un uz ēku pārbūvi krasta kāpu aizsargjoslā ārpus ciemu teritorijām attiecas noteikti platības ierobežojumi – dzīvojamās ēkas drīkst paplašināt, nepārsniedzot 150 m^2 9. Ja ēkas platība jau ir 150 m² vai lielāka, ir jāsaglabā esošais būvapjoms. Turklāt ir jāņem vērā, ka, plānojot un veicot jaunu būvniecību krasta kāpu aizsargjoslā, piekļuve pie īpašuma ir jānodrošina pa esošu ceļu vai dabisko brauktuvi, jo krasta kāpu aizsargjoslā aizliegts pārvietoties, apstāties vai stāvēt ārpus autoceļiem ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem¹⁰.

Slīteres Nacionālais parks izveidots, lai saglabātu teritorijai raksturīgo Ziemeļkurzemes piekrastes ainavu, dabisko makroreljefu un kultūrvēsturiskās vērtības, vides īpatnības, tipiskās un īpaši aizsargājamās sugas, to dzīvotnes un īpaši aizsargājamos biotopus. Slīteres Nacionālajā parkā privātīpašumi atrodas parka ainavu aizsardzības un neitrālajā zonā, kurās būvniecība ir pieļaujama, izņemot gadījumus, kad plānotā būvniecība pārsniedz 25 m² lielu platību ainavu aizsardzības zonā ārpus zemes lietošanas kategorijas „zem ēkām un pagalmiem”¹¹ un neitrālajā zonā zemes lietošanas kategorijā „lauksaimniecībā izmantojamā zeme”¹². Šādos gadījumos nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja. Platības apjoms 25 m² ir attiecināms ne tikai uz jaunveidojamas ēkas vai dīķa platību, bet arī uz platību, ko aizņem kanalizācija, pagalms, automašīnas novietne un citi labiekārtojuma elementi. Īpašnieks nekustamā īpašuma zemes lietošanas kategoriju var apskatīt īpašuma zemes robežplānā vai situācijas plānā. Iesniedzot iesniegumu Dabas aizsardzības pārvaldei zemes lietošanas kategorijas maiņai, iesniegumam jāpievieno sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinums.

Lai veiktu jaunu būvniecību, bieži vien nepieciešama arī piekļuves ceļa izbūve. Šādos gadījumos nepieciešams veikt sākotnējo ietekmes izvērtējumu un saņemt tehniskos noteikumus no Valsts vides dienesta¹³. Šī prasība ir spēkā visās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, tai skaitā Slīteres Nacionālajā parkā, dabas liegumā Ģipka, dabas piemineklī Kaltenes krasta veidojumi. Ja kādā no piekrastes ciemiem Slīteres Nacionālā parka ainavu aizsardzības zonā plānota hidrotehnisko būvju (dīķu, caurteku vai citu būvju) un meliorācijas sistēmu būvniecība, atjaunošana un pārbūve, piemēram, padziļinot un paplašinot esošos grāvjus, tad darbībai ir nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja¹⁴. Būvvalde, izskatot būvniecības ieceres, pārliecinās gan par Dabas aizsardzības pārvaldes vai Valsts vides dienesta saskaņojumu, gan par ieceres atbilstību pašvaldības noteiktajām arhitektūras prasībām Ziemeļkurzemes piekrastes tradicionālās apbūves saglabāšanai.

Ja ir radušās šaubas par Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslas vai Slīteres Nacionālā parka ietekmi uz būvniecības iecerēm konkrētajā situācijā, vēlams uzdot jautājumus sertificētam būvspeciālistam vai attiecīgās teritorijas būvvaldei (Talsu novada būvvaldes kontakti saziņai – e-pasts: buvvalde@talsi.lv, tālr.: +371 25669698).