Drošība

Patlaban 13 posmos uz reģionālajiem autoceļiem tehnoloģiskais pārtraukums jau ir sācies, un tā laikā vairākos posmos saglabāsies maksimālā braukšanas ātruma ierobežojums. Uz autoceļa Talsi–Upesgrīva (P127) posmā no Upesgrīvas līdz Laidzei atsevišķās vietās ātruma ierobežojums 70 km/h.

Darbi vēl turpinās Ventspils šosejas (A10) posmā no Kūdras līdz pagriezienam uz Smārdi, kur ir pilnībā pabeigta asfaltbetona seguma pārbūve un atjaunošana. Visus darbus plānots pabeigt vēl šogad decembrī, ja būs tam labvēlīgi laikapstākļi. Ja laika apstākļu dēļ nebūs iespējams pilnībā uzklāt horizontālo marķējumu, darbus turpinās nākamgad pavasarī. Patlaban tur spēkā ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h.

Autovadītāju ievērībai: šorīt valsts rietumos, austrumos un ziemeļos ir apgrūtināti braukšanas apstākļi, strādā 93 tehnikas vienības. Šorīt apledojuma un sniega dēļ valsts rietumos, austrumos un ziemeļos vietām ir apgrūtināta braukšana. Sniegotos ceļa posmu attīra no sniega, slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem. Uz reģionālajiem autoceļiem Talsu apkaimē ir apgrūtināta braukšana.

Mainīgi laikapstākļi, apledojums, sniegs un tumsa ir vieni no galvenajiem faktoriem, kas apgrūtina braukšanu ziemā. Jādod vairāk laika gan bremzēšanai, gan manevru veikšanai, gan arī citu satiksmes dalībnieku reaģēšanai uz situāciju. Ziemā autobraucējiem ir jārēķinās ar to, ka ceļi var apledot un būt sniegoti. Sniega sega un apledojums uz ceļa var veidoties atkārtoti arī pēc tam, kad ir veikti ziemas uzturēšanas darbi. Uzturēšanas darbu uzdevums ir uzlabot braukšanas apstākļus, bet novērst ziemu tie nevar. Aicinām ziemā plānot papildu laiku ceļā, jo braukšanas apstākļi bieži ir apgrūtināti un tāpēc ceļā jāpavada ilgāks laiks.

Lai arī Latvijā obligāta prasība aprīkot transportlīdzekļus ar ziemas riepām ir no 1. decembra, jāatceras, ka vasaras riepas savu uzdevumu pārstāj pildīt pie +5˚C. Tās kļūst cietākas, gumija nevar pilnvērtīgi nodrošināt bremzēšanu, līdz ar to pasliktinās automašīnas vadāmība. Saķeri ar ceļu nodrošina četri plaukstas izmēra laukumi, tāpēc svarīgi, cik kvalitatīvi tie ir. Tāpat svarīga ir distances ievērošana starp transportlīdzekļiem, jo bremzēšana prasīs ilgāku laiku, bet arī garāku bremzēšanas ceļu nekā vasarā.

Ziemā satiksme bieži notiek apgrūtinātas redzamības apstākļos – tumsā, snigšanas vai puteņa laikā. Tāpēc svarīgi, lai automašīnas lukturi būtu pareizi noregulēti un tiem degtu visas lampiņas. Tāpat labā stāvoklī jābūt stiklu slotiņām, logu šķidruma tvertne savlaicīgi jāuzpilda ar piemērotu neaizsalstošu šķidrumu. Ziemas uzturēšanas darbus valsts ceļu tīklā veic VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU). Valsts ceļu tīkls ir sadalīts 19 iepirkumu daļās, šobrīd 13 no tām uzturēšanas darbi notiek atbilstoši Satiksmes ministrijas deleģēšanas līgumam ar LAU, bet 6 daļās LAU veic uzturēšanas darbus atbilstoši iepirkuma rezultātiem un jaunam līgumam par ceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanu.

Ziemas sezonā ceļu uzturēšanas darbi notiek diennakts režīmā, lēmumu par ziemas dienesta darbu uzsākšanu pieņem ziemas dienesta dežuranti, vadoties pēc faktiskā autoceļa virsmas stāvokļa un laika apstākļu prognozēm. Konstatējot sniegu vai apledojumu, tiek uzsākta ziemas darbu organizācija. Lai uzlabotu braukšanas apstākļus uz valsts autoceļiem ziemas periodā, kā pretslīdes materiālu izmanto mitro sāli. Tehniskā sāls sastāvā ir vismaz 90% nātrija hlorīda (NaCl), kas nodrošina ledus kausēšanu. Sāls var būt ar piemaisījumiem, tie var būt sulfāti (līdz 3%) un ūdenī nešķīstošas daļiņas (līdz 2%), kas ir saistīts sāls ieguvi un transportēšanu. Kaisīšanas brīdī kravas automašīnās ierīkota sistēma sajauc NaCl ar NaCl šķīdumu ūdenī.

Slīdamības samazināšanu veic, lai uzlabotu satiksmes drošību un nodrošinātu braukšanas apstākļus atbilstoši autoceļu ziemas uzturēšanas klasēm. Efektīvāko slīdamības samazināšanas tehnoloģiju izvēlas, ņemot vērā seguma virsmas temperatūru un seguma veidu. Ir vairākas slīdamības samazināšanas tehnoloģijas, kuras tiek pielietotas gan Latvijā, gan arī kaimiņvalstīs. Proti, mitrais sāls, smilts-sāls maisījums, smilts vai šķembas un rievošana. Slīdamības samazināšanu ar mitro sāli veic, lai novērstu apledojuma veidošanos uz brauktuves vai nokausētu ledu un piebrauktu sniegu no brauktuves. Savukārt smilti vai sagatavotu minerālo materiālu (šķembiņām) izmanto, lai paaugstinātu transporta līdzekļu riteņu saķeri ar brauktuves segumu. Arī smilts-sāls maisījumu izmanto, lai paaugstinātu transporta līdzekļu riteņu saķeri ar brauktuves segumu. Darbu izpildē izmanto kravas automašīnu, kas aprīkota ar kaisītāju un nodrošina slīdamības samazināšanas materiāla vienmērīgu izkaisīšanu. Kaisāmā materiāla padeve notiek automātiski, uzstādot nepieciešamos kaisīšanas parametrus (dozu un platumu) uz kaisītāja pults.

Latvijā ir daudz grants ceļu, un ziemā tos izbraukt var būt īpaši sarežģīti. Tos uztur ar piebraukta sniega kārtu, ko nepieciešamības gadījumā rievo. Rievošanu veic ar greidera vai kravas automašīnas apakšējo lāpstu uz brauktuves izveidojot rievotu virsmu. Grants ceļus nekaisa ar sāli, jo tas atkausē grants virskārtu, bet, ziemas vidū iestājoties šķīdonim, ceļš tiktu sabojāts. Bīstamās vietas – pagriezienus, uzkalnus – kaisa ar smilti. Atkusnī grants ceļi var būt ļoti slideni, jo rievas izkūst, bet smilti noskalo kūstošā sniega ūdens. Jāatceras, ka, iestājoties pastāvīgiem ziemas laika apstākļiem, kā arī pēc intensīvas snigšana un valsts ceļu apstrādes ar sāls maisījumu, uz ceļa biežāk var sastapt meža dzīvniekus, kuri nāk pēc sāls un sāls ūdens. Ieraugot meža dzīvniekus ceļa malā, autovadītājiem ieteicam samazināt braukšanas ātrumu, jo dzīvnieka reakcija un kustības nav paredzamas. Ātruma samazinājumam ir jābūt diezgan pamatīgam, lai nepieciešamības gadījumā autovadītājs spētu vai nu ātri apstādināt transportlīdzekli, vai veikt drošu apbraukšanu.

Par apgrūtinātiem braukšanas apstākļiem vai citiem ar satiksmi un ceļu stāvokli saistītiem novērojumiem aicinām informēt VSIA „Latvijas Valsts ceļi”, zvanot pa diennakts bezmaksas informatīvo tālruni +371 80005555, kā arī uzņēmuma kontos sociālās saziņas tīklos Twitter un Facebook.

VSIA Latvijas Valsts ceļi
Komunikācijas daļa