18. septembrī Talsos, daudzdzīvokļu namā Darba ielā 19, uzsākts bioatkritumu vākšanas pilotprojekts. Kā līdz šim ir veicies?
Kā norāda SIA „AAS „Piejūra”” vides speciālists Ģirts Tiļļa, lielākā daļa iedzīvotāju saprot nepieciešamību šķirot un ir atsaucīgi.
Pilotprojektā no sākotnēji uzstādītajiem diviem bioatkritumiem paredzētajiem konteineriem pēc iedzīvotāju iniciatīvas šobrīd ir uzstādīts viens, jo ziemas sezonā, kad zaļumu, augļu un dārzeņu apjoms ir ievērojami mazāks, radītais bioatkritumu apjoms arīdzan samazinās.
Bioloģisko noārdāmo atkritumu (BNA) vākšanas nianses atšķiras atkarībā no sezonas – ziemas sezonā viens no izaicinājumiem ir sals, savukārt vasaras – pūšanas procesi ar no tā izrietošajām sekām, kas ir smakas, atkritumu šķidruma veidošanās un mušas.
„Mājsaimniecībās radīto pārtikas un citu BNA apjoms ir salīdzinoši neliels. Pēc novērojumiem šajā pilotprojektā tas nav lielāks par 20 procentiem. BNA apsaimniekošanā, dalītajā vākšanā pastiprināta uzmanība būs jāpievērš tam, lai samazinātu smaku veidošanos, kā arī lai novērstu atkritumu iesalšanu konteinerā, kad āra gaisa temperatūra noslīd zem nulles,” skaidro Ģ. Tiļļa.
Savukārt viens no biežākajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras iedzīvotāji, ir vietas atrašana virtuvē atsevišķai atkritumu tvertnei. Bet kā jau ar visu jauno – vajadzīgs laiks, lai veidotos jauni ieradumi. Kā novērots, iedzīvotājiem ir izpratne par to, kāda veida atkritumiem BNA tvertnes paredzētas – šķirotie BNA ir bez piejaukumiem.
Šobrīd atkritumu sastāva analīžu dati liecina, ka nešķirotu mājsaimniecības atkritumu sastāvā ir līdz 40% pārtikas un dārza atkritumu. Tos nošķirojot atsevišķā konteinerā, būtiski samazināsies nešķiroto sadzīves atkritumu daudzums, līdz ar to iedzīvotāji varēs ietaupīt, jo bioloģisko atkritumu izvešana maksās par 40% lētāk nekā sadzīves atkritumu izvešana.
Privātmāju īpašniekiem būs iespēja izvēlēties – pieprasīt atkritumu apsaimniekotājam brūno konteineru vai arī nodrošināt savā teritorijā vietu bioloģisko atkritumu kompostēšanai.
Ir īpaši svarīgi atkritumus vākt dalīti, lai tos varētu efektīvi pārstrādāt, un samazinātos apglabājamo atkritumu apjoms. Mērķa labad jau kalpo stikla, papīra, pudeļu, bateriju, medicīnas un citu atkritumu dalīta vākšana, bet BNA vākšana poligonos apglabājamo atkritumu apjomu samazinās ievērojami. Dalīta BNA vākšana veicinās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazinājumu, kas rodas no atkritumu apglabāšanas sadzīves atkritumu poligonos. Šķirotie atkritumi kļūst par otrreizējām izejvielām, no kā atkārtoti ražo jaunas preces.
No BNA poligonā „Janvāri” pārejas periodā plānots ražot tehnisko kompostu.
Lai no BNA iegūtais komposts atbilstu noteiktiem standartiem un būtu izmantojams, bioatkritumus brūnajā atkritumu savākšanas konteinerā jāievieto, izberot tieši no atkritumu trauka vai spainīša. Bioloģiskos atkritumus nedrīkst likt maisiņos, tostarp bionoārdāmos maisiņos, jo, kā liecina ārzemju prakse, tad jebkādu, tai skaitā bionoārdāmo, maisiņu klātbūtne kompostā veido mikroplastmasas piesārņojumu un nopietni kavē komposta kvalitātes kritēriju sasniegšanu, lai to varētu realizēt brīvajā tirgū. Kā blakus produkts tiks iegūta biogāze, ko paredzēts izmantot siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai.
BNA izvešana testa režīmā līdz 31. decembrim paredzēta reizi nedēļā. Turpmāk plānots, ka bioatkritumu izvešana divas reizes nedēļā notiks pēc „vasaras grafika” no 1. aprīļa līdz 30. septembrim, un pārējā laikā – reizi nedēļā.
Ko drīkst ievietot BN atkritumu konteineros? BNA bez maisiņiem un bez iepakojumiem. Kopā ar virtuves atkritumiem, kā gaļas atlikumiem, olu čaumalām, zivs ādām un asakām, augļiem un dārzeņiem, vecas maizes un līdzīgiem atkritumiem, tajos var ievietot citus „zaļos” atkritumus no mājsaimniecībām, kā grieztie ziedi un istabas augu atliekas.
Ko nedrīkst ievietot BN atkritumu konteineros? Bioloģiskos atkritumus jebkāda veida iepakojumos, zupas, eļļas un citus šķidrumus, vienreizējās lietošanas traukus, papīra un kartona izstrādājumus, iepakojuma materiālus ēdiena līdzņemšanai, dzērienu iepakojumus, mājdzīvnieku pakaišus un izkārnījumus, bioplastmasas izstrādājumus, tajā skaitā, bioloģiskās autiņbiksītes, dabīgos tekstilizstrādājumus, koka iepakojumus un koka vienreizlietojamos traukus, mežsaimniecības atlikumus, kā lielus koku zarus, celmus, tūju skujas un zarus, lauksaimniecības atlikumus, kūtsmēslus, augsni, kūdru, smiltis, grunti, ogles, pelnus, akmeņus un citus nepārstrādājamus dārza materiālus, notekūdeņu dūņas, medikamentus, sadzīves atkritumus un cita veida šķirojamos un bīstamos atkritumus.
No 2024. gada 1. janvāra visā Latvijā veidos bioloģisko atkritumu vākšanas sistēmu. Tāpat kā citviet, arī Talsu novadā pakāpeniski ieviesīs bioatkritumu dalītu vākšanu. Novadā atkritumu apsaimniekošanu veic SIA „Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība „Piejūra””.