Balgales evaņģēliski luteriskās baznīcas vēsturisko ērģeļu restaurācija ir veiksmīgi pabeigta un ērģeles atguvušas savu autentisko skaņas greznumu. Pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālam atbalstam un ērģeļmeistaram Mikum Dzenītim, vēsturiskais instruments nu var atkal skanēt tikpat dzidri kā pirms 162 gadiem.
Ērģeles ir instruments, kas pamatoti izmēru dēļ tiek dēvēts par instrumentu karali. Balgales baznīcā esošo ērģeļu mūzika skanējusi jau kopš 1860. gada, kad baznīcu sākušas rotāt Liepājas meistara Kārļa Hermaņa darinātās ērģeles. Baznīcas ērģeles laika gaitā bija savu laiku nokalpojušas un pilnvērtīgu skanējumu kopš 1971. gada tās nevarēja atainot izlauzto un nozagto stabuļu dēļ. Gādājot par kultūrvērtību uzturēšanu un atjaunošanu, veiksmīgu tehnisko risinājumu dēļ šīs ērģeles joprojām funkcionē un nupat piedzīvojušas atdzimšanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
Balgales luterāņu baznīcas mūra ēka celta 1807. gadā. Objekts ir nozīmīgs Kurzemes sakrālās būvmākslas paraugs, labi saglabājies klasicisma perioda sakrālo celtņu arhitektūras piemērs. Tās interjeru sastāda vairāki valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā iekļautie objekti, piemēram, ērģeles, ērģeļu prospekts, durvis, krēsls, kancele.
Ērģelēm jau 2004. gadā Alvja Melbārža mūzikas instrumentu darbnīcā tika pārlīmētas plēšas, 2005. gadā restaurēts ērģeļu prospekts, bet 2006. gadā veikts ērģeļu stāvokļa novērtējums Latvijas ērģeļu kataloga izveides laikā.
Savukārt pilnīga ērģeļu restaurācija, baznīcai piesaistot Valsts kultūrkapitāla fonda finanses, tika uzsāka pērnā gada martā, instrumenta atjaunošanu uzticot Latvijā labi zināmajam ērģeļmeistaram Mikum Dzenītim, kurš devis lielu ieguldījumu daudzu Latvijas ērģeļu izpētē un atjaunošanā.
Lai panāktu instrumenta autentisku skanējumu un tās būtu pilnībā restaurētas, bija nepieciešams atjaunot 36 metāla stabules un trīs koka stabules.
Pēc stilistikas ērģeles atbilst pārejas laikmetam no baroka mūzikas uz romantiku. Instrumentam ir labi pārdomāta uzbūve, skaidri tehniskie risinājumi, tas ir samērā kompakts, taču lieliski spēj piepildīt ar skanējumu 404,2 m² lielo telpu, kurā ir 300 sēdvietas.
Pateicoties ērģeļu atjaunošanas darbiem, šobrīd Balgales koris gatavojas vairākiem skaistiem koncertiem, tajā skaitā šovasar gaidāmi ērģelnieces Ilonas Briģeles un viņas rīkotāju Vēsturiskie ērģeļu svētki „Latvija – ērģeļu zeme”, ko nu jau godam pārstāvēs arī Balgales luterāņu baznīca.
Ikviens tiek aicināts baudīt ērģeļu vareno un grezno skanējumu Balgales draudzes dievkalpojumu laikā, kas notiek katra mēneša otrajā un ceturtajā svētdienā 13.00 Balgales baznīcā.
Renāte Freiberga