No 12. līdz 14. aprīlim rosīgi darbojās gan amata meistari, gan potenciālie prasmju apguvēji Latvijas Nacionālā kultūras centra un Talsu novada organizētajā gadskārtējā pasākumā „Satiec savu meistaru 2024”. Mezgloja, auda, adīja, kreklus darināja, kā arī muižu virtuvēs cepa un vārīja, ciemiņus gaidīja un amata knifus nākamajiem lietpratējiem deviņās Talsu novada kultūrvietās nedēļas nogalē amata meistari ierādīja vairāk kā 300 interesentiem.
Spāres un Strazdes muižā sastapām arī Latvijas Nacionālā kultūras centra Tautas lietišķās mākslas eksperti Lindu Rubenu, kas izmantoja iespēju apgūt jaunas iemaņas un pārrunāt ar lietišķo mākslas pulciņu vadītājiem šī pasākuma lietderību.
Stendes tautas nama lietišķās mākslas kolektīva vadītāja, meistare Ina Valtere, stāstīja un rādīja Stendes cimdu rakstu savdabīgos rakstus, iemācīja tos adīt, savukārt meistare Inta Ose parādīja nianses tik ļoti populārajā salvešu dekupāžā.
Pastendes lietišķās mākslas kolektīva vadītāja Biruta Austrupa bija ciemos uzaicinājusi meistari Olitu Viguli no Rīgas, kur mācīja pirmos soļus dreļļu lakatu adīšanā, kas kļuvusi populāra nesen.
Dundagas Kultūras pilī savu amatu prasmi – celu jostu aušanu – interesentēm iemācīja Iveta Bekmane, viņa priecājas par rokdarbnieču vēlmi papildināt savas prasmes ar jaunām.
Sabiles kultūras nama foajē bija iespēja meistares Brigitas Frances vadībā apgūt pamatsoļus jostu aušanā uz kociņiem, savukārt meistare Ina Valtere dalījās ar mākslu veidot mazu formu gobelēnus.
„Strazdkalnos” pie Strazdes muižas atkal modē nākušo mezglošanu,varēja apgūt Strazdes lietišķās mākslas kolektīva vadītājas Gintas Kaminskas vadībā.
Rojas Jūras un zvejniecības muzeja filiālē „Kaltenes klubs” viesojās Anitra Tooma, viņa iepazīstināja ar Kaltenes zeķu adīšanas tehniku un palīdzēja niansēti ieraudzīt Kaltenes brunču krāsas.
Talsu Kultūras centrā katrs apmeklētājs varēja atrast sev piemērotu darbošanos. Lielu interesi dalībniekos izraisīja iespēja piedalīties Zanes Ziemeles vadītajā pavasara dekorāciju gatavošanas meistarklasē un Stash design koka interjera elementu veidošanas darbnīcā. Talsu tautas tērpa neiztrūkstošo etnogrāfiskā raksta „Talsu saulīte” izšūšanu uz krekla rādīja TLMS „Dzīpars” dalībnieces.
Spāres un Tiņģeres muižās piedāvājumi bija ļoti dažādi, godā tika celtas arī senās recepšu grāmatas un muižas virtuvēs tika lietā liktas senās receptes un gatavoti gardi našķi. Spāres muižā mācīja lakatu aušanu rāmī, dekoratīvo ziedu (magoņu) gatavošanu, cimdu un zeķu dažādu rakstu adīšanu. Jaunākie dalībnieki savu radošumu rādīja akmeņu apgleznošanā. Savukārt Tiņģeres muižā varēja apgūt mezglošanas pamatus, tamborēšanu un adīšanu ar pērlēm. Visiem patika iespēja darboties muižu virtuvēs, gatavot ēdienus pēc senām receptēm un tos nogaršot. Spāre jau zināma ar saviem „slīcinātajiem kliņģeriem”, šoreiz kārta bija pienākusi cepumiem – „lāčpogām” un „gulbīšiem”. Bet Tiņģeres muižā godā tika celti „ķiļķeni” un „klimpas”. Sarunās ar dalībniekiem gan strīdos, gan viedokļu apmaiņās tika noskaidrota šo ēdienu īpatnība nosaukumos, gatavošanas tradīcijas un daudzveidīgais pielietojums pagājušā gadsimtā.