Talsu novada pašvaldības Tūrisma nodaļa kopā ar Talsu novada fondu šī gada maijā izstrādāja un iesniedza Ziemeļvalstu programmā NORDPLUS Adult starptautisko sadarbības projektu „Bākas izglīto un vieno” (Nr. NPAD P-2025/10270), kas tika apstiprināts un kam piešķirts finansējums 12 365,00 eiro apmērā.
Projekta starptautiskie sadarbības partneri ir Sirves bāka ar muzeju no Igaunijas un Lindesnes bāka ar muzeju no Norvēģijas.
Projekts interesantā veidā pirmo reizi apvieno kopīgā sadarbībā jau no seniem laikiem Baltijas jūras navigācijai nozīmīgāko bāku pārstāvjus – Kolkas bāku Latvijā un Sirves (Sõrve) bāku Sāremā salā Igaunijā, līdz 1999. gadam arī Šlīteres bāku, kas kuģiem rāda pareizo jūras ceļu sarežģītajā Irbes jūras šaurumā, un Lindesnes (Lindesnes) bāku pie bīstamā Skageraka jūras šauruma, kas iezīmē kuģošanas ceļu no Ziemeļjūras uz Baltijas jūru. Šīs bākas vieno to nozīme kuģu ceļā Baltijā jau kopš 16.–17. gadsimta, kas sistēmiski „pavēra” ceļu zemju un cilvēku attīstībai.
Projekta pirmajā mobilitātē, kas notika no 22. līdz 26. septembrim 2025. gadā Kolkā, tikās visi sadarbības partneri. Norvēģi prezentēja Lindesnes bākas navigācijas nozīmi un pie bākas jaunizveidoto valsts finansēto infrastruktūru – interaktīvi aprīkotu muzeju, restorānu, naktsmītni un pārgājienu maršrutus.
Igauņi dalījās pieredzē, kā ar ģimenes iniciatīvu tikai pirms dažiem gadiem blakus Sirves bākai viņi savā īpašumā izveidojuši bāku muzeju un infrastruktūru, kas paredzēta tūristiem un skolēnu grupām. Rezultātā bākas apmeklējums no 5000 cilvēku gadā pieaudzis līdz 25 000 cilvēkiem gadā. Gan Norvēģijā, gan Igaunijā pēdējos gados ievērojami pieaudzis tūristu skaits, kuri apceļo bākas, un šī tendence kļūst arvien populārāka.
Projekta dalībniekiem pilnīgu izpratni par sarežģīto navigāciju šajā Baltijas jūras vietā sniedza skats no Šlīteres bākas augšējās platformas uz kuģiem Irbes jūras šaurumā, kā arī pāri tam skaidri saskatāmo Sirves bāku un Sāremā salu. Kolkas bāku – nozīmīgāko kuģu ieejai no atklātās jūras Rīgas līcī, bet ikdienā grūti sasniedzamu – plaši prezentēja biedrības „Domesness” vadītāja Dženeta Marinska, sniedzot ieskatu par Kolkas tuvumā nogrimušo kuģu atrašanās vietām un zemūdens atradumiem. Rojas ostas pārvaldnieks Jānis Megnis projekta dalībniekus iepazīstināja ar problēmu, par kuru jūrniecībā reti diskutē – spoku tīkliem. Viņš dalījās savā pieredzē, ko, nirstot un pētot nogrimušos un pamestos tīklus, ir atklājis.
Norvēģiem liels pārsteigums bija latviešu kuģu būvniecības vēsture un īpaši jūrskolu tradīcijas 19. gadsimtā Kurzemes piekrastē, par ko viņi uzzināja Rojas Zvejniecības muzeja Kaltenes filiālē. Viņu lielais jautājums bija: „Kas tad tos daudzos uzbūvētos kuģus jums vadīja?”
Mobilitāte bija piesātināta ar vērtīgu informāciju, faktiem, zināšanām un pieredzi. Projekts turpināsies 2026. gada pavasarī ar mobilitātēm Igaunijā un Norvēģijā, kur dalībnieki iepazīs muzejus, izglītojošas programmas un infrastruktūru pie bākām. Noslēgumā tiks izstrādāts izglītojošs materiāls latviešu, igauņu, norvēģu, angļu un vācu valodā, kas sniegs zināšanas un izpratni par gadsimtiem seno un mūsdienās nozīmīgo saikni navigācijā starp Latvijas un Ziemeļvalstu bākām. Projekts apliecina, ka šī sadarbība ir cieši saistīta arī ar valstu ekonomisko attīstību.
