18. maijā Talsu novada Būvvalde sadarbībā ar Talsu novada muzeju un Tūrisma nodaļu īstenoja konferenci „Talsu dendroloģisko vērtību diena” par tēmu „Vēsturiskie stādījumi un kultūrainava”. Pasākums pulcēja nozares speciālistus, pašvaldības pārstāvjus un interesentus, lai aktualizētu Talsu pilsētas dendroloģiskās, ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības, kā arī diskutētu par Talsu dendroloģiskā parka nākotnes attīstību un apsaimniekošanu.
Lekcijās tika stāstīts par Talsu pilsētas apstādījumu un dārzu veidošanās vēsturi, kultūrainavu, kā arī par valsts nozīmes aizsargājamo Talsu dendroloģisko parku, kurā sastopamas vairāk nekā 300 koku un krūmu sugas. Īpaša uzmanība tika pievērsta parka un citu pilsētā esošo dendroloģisko vērtību nozīmei, to unikalitātei Latvijas mērogā, saglabāšanas iespējām un nepieciešamībai nodrošināt pārdomātu, profesionāli pamatotu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu nākotnē.
Konferencē ar savu pieredzi un profesionālajām atziņām dalījās vairāki nozares speciālisti, tostarp Latvijas Ainavu arhitektūras asociācijas sertificētā speciāliste, daudzu Latvijā zināmu dārzu un parku projektētāja un ierīkotāja Rita Ķirķe, arborists, dendrologs, sugu un biotopu eksperts Gvido Leiburgs, parku un ainavu arhitekte, pieredzējusi parku vēsturiskās ainavas speciāliste Ilze Māra Janelis, kā arī pašvaldības pārstāvis – Talsu novada Būvvaldes vadītājs, Talsu pilsētas arhitekts Emīls Gulbis. Pēc izglītojošajām lekcijām norisinājās nozares pārstāvju diskusija, kuru vadīja Kitija Tigule, par Talsu dendroloģiskā parka vērtībām, saglabāšanu, apsaimniekošanu un sabiedrības iesaisti tā nākotnes attīstībā.
Viena no būtiskākajām diskusijas atziņām bija nepieciešamība stiprināt pēctecību un izglītojošo darbu. Tika rosināts skolēnus aktīvāk iesaistīt parka izzināšanā, sakārtošanā, uzturēšanas darbos, ikgadējās talkās un citos praktiskos pasākumos, vienlaikus skaidrojot parkā esošās dabas un kultūrvēsturiskās vērtības. Diskusijā tika atgādināts, ka līdzīga pieeja pastāvējusi arī starpkaru periodā, kad skolēni aktīvi iesaistījās parka kopšanas darbos, savukārt muižas ēkā, kur šobrīd atrodas Talsu novada muzejs, esošā skola parka teritoriju izmantoja mācību un izziņas procesā.
Dalībnieki uzsvēra, ka Talsu dendroloģiskais parks arī mūsdienās var kļūt par nozīmīgu mācību un izziņas vietu, kur jaunā paaudze praktiski iepazīst dabas vērtības, ainavu, pareizas koku kopšanas principus un veido atbildīgu attieksmi pret apkārtējo vidi.
Diskusijā tika vērtēts arī jautājums par parka teritorijas iežogošanu. Speciālisti norādīja, ka pilnīga teritorijas norobežošana nav nepieciešama, tomēr atsevišķās vietās būtu iespējams veidot fragmentārus, dabiskus norobežojumus, piemēram, dzīvžogus. Šāds risinājums ļautu saglabāt piekļuvi teritorijai un vienlaikus respektēt parka ainavisko kvalitāti. Tika uzsvērts, ka risinājumiem jābūt saudzīgiem, iederīgiem parka ainavā un samērīgiem arī izmaksu ziņā.
Būtiska tēma bija parka pārvaldība un ikdienas uzturēšana. Diskusiju dalībnieki secināja, ka parkam nepieciešams atbildīgais speciālists – iespējams, parka dārznieks –, kurš ikdienā uzraudzītu teritoriju, koordinētu kopšanas darbus, sekotu dendroloģisko vērtību stāvoklim un rūpētos par parka ilgtermiņa attīstību. Vienlaikus tika norādīts, ka šāds speciālists varētu pārraudzīt arī citas Talsu pilsētas zaļās teritorijas, nodrošinot profesionālu un konsekventu pieeju to apsaimniekošanā.
Konferences dalībnieki atzina, ka sabiedrībai nepieciešams plašāk skaidrot Talsu dendroloģiskā parka nozīmi, jo parkā esošās dendroloģiskās vērtības ir īpašas ne tikai Talsu, bet arī Latvijas mērogā, tādēļ svarīgi veidot saprotamu, pieejamu un vizuāli kvalitatīvu informāciju par kokaugu kolekciju, tās vēsturi, retumiem un saglabāšanas nepieciešamību. Tāpat tika uzsvērta nepieciešamība skaidrot pareizus koku kopšanas principus un zaļo teritoriju apsaimniekošanas nozīmi kopumā.
Atsevišķa diskusiju tēma bija iepirkumu organizēšana parku un zaļo teritoriju apsaimniekošanā. Speciālisti uzsvēra, ka kvalitatīva iepirkuma sagatavošanā būtiskas ir savlaicīgas konsultācijas ar nozares ekspertiem. Tas ļautu iepirkumu dokumentācijā iekļaut profesionāli pamatotas prasības, precīzāk definēt darbu apjomu un kvalitātes kritērijus, kā arī izvairīties no risinājumiem, kas ilgtermiņā varētu neatbilst īpaši vērtīgu dabas, ainavu un kultūrvēsturisku teritoriju saglabāšanas mērķiem.
Diskusijās tika apspriests arī jautājums par parka apgaismojumu. Dalībnieki norādīja, ka apgaismojuma nepieciešamība jāvērtē sezonāli – ziemas periodā tas var būt lietderīgs drošības un pieejamības nodrošināšanai, savukārt vasaras sezonā pārmērīgs apgaismojums var negatīvi ietekmēt dzīvo dabu un parka ekosistēmu. Plānojot parka labiekārtojumu, īpaši apgaismojumu, ieteicams ievērot „Dark Sky” principu, paredzot mērķētu, saudzīgu un tikai nepieciešamajās vietās izmantotu apgaismojumu. Šāda pieeja palīdz mazināt gaismas piesārņojumu, netraucē nakts dzīvnieku, putnu un kukaiņu dabiskos dzīves ciklus, saglabā parka bioloģisko daudzveidību un vienlaikus nodrošina cilvēkiem drošu, ainaviski saudzīgu vides izmantošanu.
Pasākuma noslēgumā dalībnieki devās izzinošā pastaigā pa Talsu dendroloģisko parku, lai dabā iepazītu tajā sastopamās dendroloģiskās, ainaviskās un bioloģiskās vērtības. Pastaigu vadīja dendrologs Gvido Leiburgs, kurš stāstīja par parkā sastopamajām koku un krūmu sugām, vēsturiskajiem stādījumiem un bioloģisko daudzveidību. Praktiskā iepazīšanās ar parka vidi ļāva dalībniekiem labāk izprast lekcijās un diskusijās apspriestos jautājumus. Līdzās šai izzinošajai pastaigai parkā norisinājās arī Talsu tūrisma informācijas centra organizēta aktivitāte sadarbībā ar Meža pētījumu stacijas mežkopības pētnieku Uvi Dambergu, uz kuru bija aicināti interesenti, skolēni un ģimenes ar bērniem.
Šī konference apliecināja, ka Talsu dendroloģiskais parks ir nozīmīga pilsētas un starptautiska vērtība, kuras saglabāšanai nepieciešama profesionāla pieeja, sabiedrības iesaiste un ilgtermiņa redzējums. Diskusijā paustās atziņas kalpos kā būtisks pamats turpmākajam darbam pie parka attīstības, uzturēšanas un popularizēšanas, stiprinot sadarbību starp speciālistiem, pašvaldību un sabiedrību.