Lai piekrastes putniem nodrošinātu netraucētas ligzdošanas apstākļus, Dabas aizsardzības pārvalde Ziemeļkurzemē no 1. aprīļa līdz 1. augustam apmeklētājiem slēdz Ķikana, Irbes un Lūžņas upes grīvu. Šajā periodā vietējiem iedzīvotājiem, atpūtniekiem, laivotājiem, mājdzīvnieku saimniekiem un makšķerniekiem atpūtai un pastaigām pludmalē jāizvēlas citas piekrastes zonas.
Ķikana grīva atrodas Slīteres Nacionālajā parkā Kolkas pagastā. Apmeklētājiem slēgts ~600 m garš pludmales un kāpu posms uz rietumiem no upes grīvas, pārvietoties šajā posmā var tikai gar pašu jūras malu, lieki neuzkavējoties un turot suni īsā pavadā. Par pārvietošanās ierobežojumiem grīvās liecina arī dabā izvietotās informatīvās zīmes un stendi.
Liedaga smiltīs ligzdas jeb bedrīti veido zīriņi un tārtiņi. Bieži vien ligzdas un dējums pilnībā saplūst ar apkārtējo vidi, tādēļ cilvēka acij tas paslīd garām nepamanīts. Upju grīvu posmi jūras piekrastē ligzdojošajiem putniem ir īpaši nozīmīgi, jo tur liedags parasti ir platāks un ar ūdeni iekšzemes virzienā jau dabiski daļēji norobežots.
Pētījumi parāda, ka putni cilvēku savā tuvumā uztver kā draudu. Pieaugušie putni pamet ligzdas, savukārt mazuļi bēgot noklīst no vecākiem. Ar laiku putni pamet agrāk izvēlētās teritorijas, vairs nedēj olas un neaudzina mazuļus, kā rezultātā sarūk sugas populācija.
Vēl kritiskāka par paša cilvēka klātbūtni ir viņa mājdzīvnieka atrašanās liedagā. Suņi saož un pamana gan ligzdas, gan putnus. Manot liedagā suni, pieaugušie putni pamet savas ligzdas, tādejādi pakļaujot olas vai mazuļus bojāejas riskam. Nelidojošie mazuļi kļūst par vieglu medījumu.
Piekrastes putnu ligzdošanas laikā Ziemeļkurzemes grīvas tiek slēgtas piekto gadu. Jau pirmajos gados varēja novērot atsevišķus putnu pārus, kas viesojās, barojās un izpētīja norobežotās grīvas teritorijas. Iespējams, arī šogad vēl nevarēs redzēt viņus ligzdojam šajās grīvās, jo vispirms mazajiem zīriņiem jāatgūst uzticība šīm teritorijām kā labām un mierīgām ligzdošanas vietām.
Latvijā patlaban kritiski apdraudēts ir piekrastē ligzdojošais mazais zīriņš. 20. gadsimta 80. gados Irbes grīva šim putnam bija nozīmīga ligzdošanas vieta Latvijā un visā Eiropā, taču patlaban diemžēl cilvēku traucējuma dēļ šī suga ir pametusi agrākās teritorijas, olas tur vairs nedēj un mazuļus neaudzina, kā rezultātā sarūk sugas populācija. Patlaban Latvijā ligzdo mazāk nekā 100 pāru. Tā kā liedaga smiltis šiem putniem ir vienīgā mājvieta un ligzdošanas vieta, sugas saglabāšanai konkrēto grīvu slēgšana ir ļoti būtiska. Nodrošinot šajās teritorijās netraucētus ligzdošanas apstākļus, ar laiku tās var piesaistīt ne tikai mazo zīriņu, bet arī tādus piekrastes ligzdotājus kā upes un smilšu tārtiņus, upes un jūras zīriņus, kā arī jūras žagatas.