Publiskajai apspriešanai nodota Talsu novada teritorijas plānojuma 1. redakcija

Saskaņā ar Talsu novada domes 2025. gada 18. decembra lēmumu Nr. 160 „Par Talsu novada teritorijas plānojuma 1. redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”, publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai ir nodota Talsu novada teritorijas plānojuma 1. redakcija.

Ņemot vērā dokumenta apjomu, piedāvājam iepazīties ar būtiskākajiem risinājumiem, kas paredzēti Teritorijas plānojumā. Sīkāks skaidrojums dots Teritorijas plānojuma Paskaidrojuma rakstā, savukārt atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem būs apkopotas pašvaldības interneta vietnē, sadaļā „Attīstības plānošanas dokumenti”.

Papildus informāciju būs iespējams iegūt Teritorijas plānojuma publiskās apspriešanas sanāksmēs, vai sazinoties ar Talsu novada pašvaldības Attīstības plānošanas, projektu vadības un tūrisma departamenta plānošanas nodaļas vadītāju Lauri Laicānu (tālrunis 22018236, e-pasts: lauris.laicans@talsi.lv).   

• Spēkā esošie teritorijas plānojumi

Pēc 01.07.2021. Talsu novada administratīvajā teritorijā ir spēkā pieci teritorijas plānojumi: Talsu novada teritorijas plānojums (apstiprināts 14.05.2015., grozījumi 28.04.2022.) Mērsraga novada teritorijas plānojums (apstiprināts 11.10.2011.), Rojas novada teritorijas plānojums (apstiprināts 20.09.2011.), Dundagas pagasta teritorijas plānojums (apstiprināti 19.12.2005., grozījumi 28.08.2014.) un Kolkas pagasta teritorijas plānojums (apstiprināts 25.08.2010.). Līdz saistošo noteikumu par Talsu novada teritorijas plānojuma spēkā stāšanās dienai spēkā vēl joprojām būs šie pieci teritorijas plānojumi.

• Pilsētu robežu pārskatīšana

Teritorijas plānojumā nav paredzēts grozīt Sabiles, Stendes un Valdemārpils pilsētu robežas, bet tajā ir paredzēts grozīt Talsu pilsētas robežu, paplašinot tās teritoriju par 160,3 ha (no 784,7 ha uz 945 ha).

Talsu pilsētas robežas grozīšana paredz pilsētai pievienot daļas no piepilsētas ciemiem – Ģibuļu pagasta Talsciema daļu, zemes vienības no Ģibuļu pagasta, Ģibuļu pagasta Jaunzemes ciema daļu un Laidzes pagasta Zvirgzdu un Paugurciema ciemu daļu, kā arī izslēgt no pilsētas divas zemes vienības un tās pievienot Laidzes pagastam.

• Ciemu robežu pārskatīšana

Pēc ciemu izvērtēšanas, Teritorijas plānojumā tiek virzīts priekšlikums noteikt mazciema statusu 53 ciemiem, atstāt ciema statusu 49 ciemiem, noņemt ciema statusu 1 ciemam (Stūrīši), 4 ciemiem daļu teritorijas pievienot Talsiem, bet atlikušajai daļai ciema statusu nesaglabāt, no Dundagas atdalīt Jaundundagu un piešķirt tai ciema statusu.

• Kadastrālo vērtību izmaiņas

Kadastrālā vērtība ir nekustamā īpašuma (zemes, ēkas, dzīvokļa) vērtība, kas tiek noteikta automatizēti, atbilstoši starptautiski atzītiem un valsts apstiprinātiem vienotiem vērtēšanas kritērijiem visā Latvijas teritorijā, izmantojot Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus un nekustamā īpašuma tirgus datus par noteiktu periodu.

Kadastrālā vērtība ir pamats nekustamā īpašuma nodokļa, dažādu nodevu (mantojumu vai dāvinājumu formēšanas situācijās) vai zemes nomas maksas aprēķināšanai, to izmanto gan pašvaldības, gan dažādas valsts iestādes, gan arī zemes un būvju īpašnieki savstarpējos darījumos vai strīdus situācijās.

Kadastrālo vērtību bāzes izstrādei izmantoto šādu informāciju:

1. Nekustamā īpašuma tirgus informācija (informāciju par pirkumiem, nomām, būvniecības izmaksām, nekustamā īpašuma tirgus piedāvājumu un pieprasījumu, nekustamā īpašuma tirgus aktivitāti, cenu izmaiņu indeksi un tendences).
2. Informācija par nekustamā īpašuma vērtību ietekmējošajiem galvenajiem rādītājiem, kas iegūta analizējot nekustamo īpašumu tirgus cenas;
3. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumi un detālplānojumi;
4. Informācija par normatīvajos aktos noteiktajām īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām un to robežām;
5. Pašvaldību savstarpējai salīdzināšanai – pašvaldības sociālekonomiskie attīstības rādītāji, (ienākuma nodokļa apjoms uz vienu iedzīvotāju, bezdarba līmenis, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, demogrāfiskā slodze u.c.).

Teritorijas plānojums ir tikai viens no informācijas avotiem, ko izmanto kadastrālo vērtību bāzes izstrādei.

Būtiski no kadastrālās vērtēšanas ir tas, kādā vērtību zonējumā, zemes vienības atrodas. Teritoriju atšķirības tirgū parāda izstrādātais vērtību zonējums katrai īpašumu grupai (dzīvojamās, rūpniecības, komercdarbības un sabiedriskās apbūves).

Būtiskākais vērtību ietekmējošais faktors ir novietojums – gan valsts, gan vienas pašvaldības ietvaros. Zemes vērtība nekustamā īpašuma tirgū būs augstāka tādai zemes vienībai, kas atrodas pieprasītā vietā un ar pieejamu infrastruktūru, nekā tādai, kas atrodas pilsētas vai ciema nomalē un bez nepieciešamajām inženierkomunikācijām.
Atkarībā no zemes vienības novietojuma valstī un konkrētā pašvaldībā katrā vērtību zonā katram lietošanas mērķim ir noteikta sava bāzes vērtība eiro par vienu kvadrātmetru.

• Funkcionālais zonējums, apbūves parametri un citi noteikumi

Teritorijas izmantošanas veidu (funkcionālo zonu) iedalījums tiek veidots, balstoties uz atšķirīgu izmantošanas veidu galveno grupu noteikšanu. Katrai zonai raksturīgas noteiktas kopīgas pazīmes, kas saistītas ar tās funkcionālo nozīmi, telpisko struktūru un izvietojumu teritorijā.

Funkcionālo zonu (tai skaitā apbūves parametru) izstrādes procesā tika apkopota un izvērtēta iepriekšējā pieredze un teritorijas attīstības izaicinājumi un specifika četru bijušo novadu (Talsu, Dundagas, Rojas, Mērsraga) teritorijās un teritorijas plānojumos.

Kopumā teritorijas plānojumā izdalītas 12 funkcionālās zonas, bet ar apakšzonām to skaits sasniedz 31. Funkcionālajās zonās atļautie izmantošanas veidi un apbūves parametri doti Teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos.

• Teritorijas, kurās ierīkojamas centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas (TIN1)

Šādas teritorijas noteiktas, lai centralizēta ūdensapgādes un kanalizācijas izbūve būtu saistoša tajās pilsētas un ciemu teritorijās, kurās plānota savrupmāju apbūves, mazstāvu un daudzstāvu dzīvojamās apbūves, publiskās apbūves un jauktas centra apbūves teritorija.

• Teritorija, kur aizliegta vēja elektrostaciju būvniecība, kuru jauda ir lielāka par 20 kW (TIN11)

Teritorija atbilst 2,0 km zonai ap novada pilsētu un ciemu teritoriju robežām un tā noteikta, lai sabalansētu un rastu kompromisu starp dažādām ieinteresētām un iesaistītajām pusēm (iedzīvotāji, uzņēmēji, pašvaldība) attiecībā uz vēja elektrostaciju un vēju parku izvietošanu.

Vēja elektrostacijas, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, būvniecība ir aizliegta arī vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā teritorijā (TIN4), īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, mikroliegumos un to buferzonās, biotopos, kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās, kā arī 500 m (vēja elektrostacijām, kuru jauda ir no 20 kW līdz 2 MW) un 800 m (vēja elektrostacijām, kuru jauda ir lielāka par 2 MW) attālumā no dzīvojamām un publiskām ēkām.

• Perspektīvā dabas parka „Engures ezers” ārējās robežas grozījumu teritorija (TIN12)

Dabas parka „Engures ezers” teritorijas robeža iestiepjas arī Mērsraga ostas teritorijā, kurā notiek ar ostas darbību saistīta saimnieciskā darbība un kurā nav konstatētas dabas vērtības, kuru dēļ ir dibināts dabas parks un kas apgrūtina ostas teritorijas attīstību.

Teritorijas plānojumā Mērsraga ostas teritorijai noteikts funkcionālais zonējums Rūpnieciskās apbūves teritorija (R). Grozot dabas parka „Engures ezers” ārējo robežu rezultātā ostas teritoriju varēs izmantot citiem mērķiem atbilstoši noteiktajam funkcionālam zonējumam Rūpnieciskās apbūves teritorijai (R). Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteikts, ka funkcionālo zonu Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) dabas parka teritorijā atļauts piemērot tikai pēc dabas parka ārējās robežas grozījumiem.

• Drošības attālums ap sadzīves atkritumu poligonu „Janvāri” (TIN13)

Teritorijas plānojumā ap sadzīves atkritumu poligonu „Janvāri” un tā paplašināšanai plānoto teritoriju (aptuveni 12,1 ha) noteikts drošības attālums (800 m no ārējās robežas), kurā noteikts aizliegums veidot jaunu dzīvojamo un publisko apbūvi.

• Vietējas nozīmes kultūrvēsturiska teritorija (TIN4)

Teritorijas plānojumā saglabāti jau iepriekš noteiktie novada nozīmes kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti (TIN4) – tās ir ēkas, kas atrodas Sabiles, Talsu un Valdemārpils pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteiktas prasības pilsētbūvniecības pieminekļu teritoriju aizsardzībai Talsos, Sabilē un Valdemārpilī, t.sk. vietējas nozīmes kultūrvēsturiski vērtīgām ēkām. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiski vērtīgās ēkas statuss piešķirts pamatojoties uz ēkas vēsturisko nozīmību, kā arī arhitektoniskajām kvalitātēm.

• Transporta infrastruktūra

Teritorijas plānojuma grafiskās daļas kartē attēloti valsts ceļi, pašvaldības ceļi un ielas, to aizsargjoslas (ārpus apdzīvotām vietām) un sarkanās līnijas (apdzīvotās vietās), savukārt to izmantošanas noteikumi doti Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos.

Pamatojoties uz Zemes pārvaldības likuma 8.¹pantu Teritorijas plānojumā noteikti pašvaldības nozīmes ceļi – privātā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojums nekustamajam īpašumam, kas noteikts sabiedrības interesēs, lai nodrošinātu vienotu ceļu un ielu tīklu pašvaldībā un sabiedrības iespējas un tiesības ikvienam to izmantot.

Kā Vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija (TIN7) noteiktas vietējas nozīmes pašvaldības infrastruktūras attīstības teritorijas – nepieciešamās pievienojuma vietas valsts autoceļiem.

• Tehniskā infrastruktūra

Saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanas likuma 23. panta 6. punktu inženierkomunikāciju tīklus un objektus ir atļauts ierīkot jebkurā teritorijas plānojumā noteiktajā funkcionālajā zonā, ievērojot šā likuma 7. panta 6. punktā minēto Ministru kabineta noteikumu un citu normatīvo aktu prasības.

Talsu novada inženierbūvju līnijveida un punktveida objekti (centralizētās ūdensapgādes sistēmas, kanalizācijas sistēmas, siltumenerģijas ražošanas iekārtas, energoapgādes tīkli un telekomunikāciju infrastruktūra, u.c.) iekļauti Teritorijas plānojuma grafiskajā daļā, bet prasības un noteikumi to izmantošanai – Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos.

• Kultūras pieminekļi un teritorijas

Talsu novadā reģistrēti 260 valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi (113 valsts nozīmes, 121 reģionālas nozīmes, 26 vietējas nozīmes).

Teritorijas plānojuma grafiskās daļas kartē kultūras pieminekļi un saistītā informācija attēlota kā valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi, savukārt teritorija ar īpašiem noteikumiem – Vietējas nozīmes kultūrvēsturiska teritorija (TIN4), kas atrodas Talsu, Sabiles un Valdemārpils pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā.

• Prasības pilsētbūvniecības pieminekļiem

Teritorijas plānojumā noteiktas prasības gan Talsu, Sabiles, Valdemārpils, gan Košraga un Pitraga pilsētbūvniecības pieminekļu teritoriju aizsardzībai.

Dotajā brīdī tikai Talsu pilsētas vēsturiskajam centram ir veikta kultūrvēsturisko vērtību inventarizācija, līdz ar to sīkākas prasības tā izmantošanai jau iepriekš ir iestrādātas plānošanas dokumentos. Ņemot vērā, ka Sabiles vecpilsētai pašlaik tiek veikta kultūrvēsturisko vērtību inventarizācija un definēšana, Teritorijas plānojums tiks aktualizēts pēc šī dokumenta izstrādes.

• Prasības Ziemeļkurzemes kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanai

Ministru kabineta noteikumu Nr. 751 „Slīteres nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 37. punkts nosaka, ka ainavu aizsardzības zonā vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un apbūves noteikumos ietver prasības būvniecībai, tādējādi nodrošinot Ziemeļkurzemes raksturīgās kultūrvides un piekrastes tradicionālās apbūves saglabāšanu savukārt 39. punkts nosaka, ka neitrālajā zonā pašvaldības teritorijas plānojumā un apbūves noteikumos ietver prasības būvniecībai, tādējādi nodrošinot Ziemeļkurzemes piekrastes tradicionālās apbūves saglabāšanu.

Prasības noteiktas Talsu novada administratīvās teritorijas daļai sauszemes virzienā no Baltijas jūras un Rīgas līča līdz valsts reģionālajam autoceļam P124 Ventspils – Kolka Slīteres nacionālā parka teritorijā. Teritorijā ietvertas piekrastes ciemu teritorijas un ārpus ciemiem esošās teritorijas, ja tur atļauta apbūve.

• Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un mikroliegumi

Likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”  14. pants. nosaka, ka aizsargājamo teritoriju un to funkcionālo zonu robežas attēlo vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.

Talsu novada teritorijā atrodas vairākas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas: 1 nacionālais parks, 3 dabas parki, 17 dabas liegumi un 2 aizsargājamās jūras teritorijas (t.sk. 17 Natura 20000 teritorijas), kā arī liels skaits arī īpaši aizsargājamo dabas pieminekļu un mikroliegumu – 2 aizsargājamās alejas, 3 aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi, 11 aizsargājamie ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie pieminekļi, vairāk kā 128 mikroliegumi (putnu, biotopu, sūnu, vaskulāro un citu augu), 832 aizsargājamie koki (dižkoki).

• Aizsargjoslas un apgrūtinājumi

Grafiskās daļas kartēs noteiktas un attēlotas pašvaldības kompetencē, sadarbības institūciju, kuras sniedza informāciju un datus, kompetencē esošās un citas aizsargjoslas, apgrūtinātās teritorijas un objekti, kuriem nosaka aizsargjoslas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par apgrūtinātajām teritorijām, un kuru platums ir 10 m vai vairāk.

Grafiskajā daļā atbilstoši mēroga noteiktībai ir noteiktas un attēlotas šādas pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas un attēlotas apgrūtinātās teritorijas un objekti, kuriem nosaka aizsargjoslas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par apgrūtinātajām teritorijām.

• Krasta kāpu aizsargjosla

Ņemot vērā, ka Talsu novadā atrodas piekrastes teritorija, kurai nosakāma Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjosla, Teritorijas plānojumā ir noteikta krasta kāpu aizsargjosla un ierobežotas saimnieciskās darbības josla.

Nosakot krasta kāpu aizsargjoslu ņemtas vērā MK 11.06.2024. noteikumos Nr. 351 „Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas metodika” noteiktās prasības.

Krasta kāpu aizsargjoslas platums ciemos noteikts no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija, 150 metru sauszemes virzienā līdz 300 m atbilstoši metodikā noteiktajiem attālumiem, iekļaujot īpaši aizsargājamos biotopus un ņemot vērā prognozēto krasta erozijas risku (3. un 4. klasi). Vietās, kur saskaņā ar starpziņojumu „Risinājumu kopuma Izstrāde krasta erozijas mazināšanai” ir noteikta 1. un 2. erozijas klase, krasta kāpas aizsargjosla noteikta un attēlota no sauszemes veģetācijas līnijas. Krasta kāpu aizsargjoslas platums lauku teritorijā ir noteikts no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija, 300 metru sauszemes virzienā, ņemot vērā prognozēto krasta erozijas risku.

• Derīgo izrakteņu ieguve

Derīgo izrakteņu ieguve atļauta Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R) kā galvenais izmantošanas veids (kā papildizmantošana – mežsaimnieciska izmantošana kā rekultivācijas veids pēc derīgo izrakteņu ieguves), savukār kā papildizmantošanas veids – Mežu teritorijā (M), Lauksaimniecības teritorijā (L) un Ūdeņu teritorijā (Ū).

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteiktas prasības derīgo izrakteņu ieguvei, lai mazinātu ar ieguvi saistītos vides, cilvēku veselības un drošības riskus. Ietekmes mazināšanai noteikti minimālie attālumi līdz dzīvojamai un publiskai apbūvei un aizsargājamām teritorijām. Ieguve nav pieļaujama tuvāk par 200 m no dzīvojamās vai publiskās ēkas lauku teritorijā, izņemot gadījumus, kad saņemts attiecīgā īpašnieka rakstisks saskaņojums. Tāpat ieguve nav atļauta valsts aizsargājamu kultūras pieminekļu teritorijās un to aizsargjoslās, ja nav saņemts atbildīgās institūcijas saskaņojums. Derīgo izrakteņu ieguve nav atļauta arī pilsētu un ciemu teritorijās.

• Publiskās piekļuves publiskajiem ezeriem un upēm

Civillikuma 1102. pants nosaka, ka pie publiskiem ūdeņiem pieder jūras piekrastes josla, kā arī šā panta pielikumā (I pielikums) uzskaitītie ezeri un upes. Visi pārējie ūdeņi ir privāti.

Saskaņā ar Civillikuma I Pielikumu „Publiskie ezeri un upes” Talsu novadā ir šādi publiskie ūdensobjekti:

1. publiskie ezeri: Engures ezers, Sasmakas ezers (Ārlavas ezers), Sasmakas ezers (Valdemārpils ezers);
2. publiskā upe: Abava (no Viesatas upes ietekas līdz ietekai Ventā), Mērsraga kanāls (visā garumā), Roja (no Lubes dzirnavām līdz ietekai Rīgas jūras līcī).

Publiskie ūdeņi un publiskās piekļuves iespējas pie publiskajiem ezeriem un upēm parādītas Grafiskās daļas kartēs un apkopotas Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 1. pielikumā „Piekļuves pie publiskajiem ūdeņiem (ezeriem un upēm)”.

Teritorijas plānojumā Abavas upei paredzētas 8, Rojas upei 14, Mērsraga kanālam 6, Engures ezeram 5 un Sasmakas ezeram 7 publiskās piekļuves.

• Publiskās piekļuves vietas pie Baltijas jūras un Rīgas līča pludmales

Aizsargjoslu likums nosaka, ka pašvaldībai vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā ir jāparedz iespēja kājāmgājējiem piekļūt pludmalei.

Gājēju ceļu jāierīko ņemot vērā esošo apbūvi un īpašumu robežas, kā arī prasību, ka pilsētās un ciemos jābūt vismaz diviem gājēju ceļiem uz vienu kilometru, bet ārpus pilsētām un ciemiem gājēju ceļi nedrīkst atrasties tālāk par vienu kilometru cits no cita, izņemot gadījumu, kad to nav iespējams nodrošināt dabisko apstākļu dēļ.

Teritorijas plānojumā ir paredzētas 127 publiskās piekļuves vietas pie Baltijas jūras un Rīgas līča pludmales, tās attēlotas grafiskajā daļā, bet uzskaitījums dots Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 2. pielikumā „Publiskās piekļuves vietas pie Baltijas jūras un Rīgas līča pludmales”.

• Priekšlikumi par Teritorijas plānojumu

Līdz lēmuma pieņemšanas par Teritorijas plānojuma 1. redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai tika saņemti 80 priekšlikumi (par atsevišķām zemes vienībām saņemti vairāki iesniegumi un atsevišķos iesniegumos minēta priekšlikumi par vairākām administratīvām teritorijām). Visvairāk saņemtajos priekšlikumos minētas lietas, kas skar Rojas pagastu (29), Mērsraga pagastu (15), Kolkas pagastu (8) un Talsus (4). Kopumā par trīs pagastiem kas robežojas ar jūru, saņemti 52 priekšlikumi (64%).

Teritorijas plānojuma 1. redakcijas publiskās apspriešanas laikā rakstiskus priekšlikumus iespējams iesniegt:

1. pa pastu (pasta zīmogs līdz 2026. gada 20. februārim), adresējot Talsu novada pašvaldībai, Kareivju iela 7, Talsi, Talsu nov., LV-3201;
2. elektroniski parakstītu iesniegumu nosūtot uz e-pastu: pasts@talsi.lv;
3. elektroniski Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv;
4. klātienē – Talsu novada pašvaldības Apmeklētāju pieņemšanas centrā Kareivju ielā 7, Talsos, Talsu novadā, LV-3201, novada pilsētu un pagastu pārvaldēs.

• Publiskā apspriešana

Teritorijas plānojuma 1. redakcijas publiskās apspriešanas termiņš noteikts no 2026. gada 19. janvāra līdz 20. februārim, kura laikā iespējams iesniegt rakstiskus priekšlikumus. Kopumā paredzētas 10 klātienes publiskās apspriešanas sanāksmes un viena attālināta sanāksme.