Izglītība

Šis bija pirmais gads, kad Latvijā arī pamatskolas skolēni eksāmenus kārtoja atbilstoši jaunajam mācību saturam. Skolēnu sniegums tika vērtēts centralizēti un sertifikāti tika izsniegti elektroniski.

Sākot ar 2022./2023. mācību gadu, arī pamatskolas noslēguma eksāmenu vērtējums tiek izteikts procentos, un, lai eksāmens tiktu uzskatīts par nokārtotu, tajā jāiegūst vismaz 10%.

9. klases eksāmeni sākās 24. maijā ar eksāmenu svešvalodās, kam sekoja pārbaudījums latviešu valodā un matemātikā. Kopumā 9. klases eksāmenus šajā mācību gadā kārtoja ap 21 000 skolēnu. 

Lai arī bija paredzēts, ka eksāmenu rezultāti Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā (VPS) būs pieejami no 21. jūnija, tomēr tehnisku sarežģījumu dēļ process aizkavējās, tā radot nepatīkamas situācijas gan skolēniem, gan arī izglītības iestādēm.

Valsts apkopotie rezultāti rāda, ka labākos rezultātus skolēni uzrādījuši angļu valodā, kur vidējais vērtējums sasniedzis 67%. Latviešu valodas eksāmena vidējais rezultāts bijis 58%, bet zemāki rādītāji bijuši matemātikā – vidēji 51%. Kopumā matemātikas eksāmenu valstī nav nokārtojuši 826 skolēni.

Talsu novada Izglītības pārvaldes izglītības darba speciāliste Lienīte Krūzīte informē, ka kopumā kādu no 9. klases eksāmeniem nav nokārtojuši 11 no 365 skolēniem. Savukārt tieši matemātikas eksāmenā 10% rādītāju nav sasnieguši deviņi izglītojamie no piecām Talsu novada izglītības iestādēm.

Ja skolēns kādā no eksāmeniem nav ieguvis 10%, tad viņš saņem liecību un atkārtoti apgūst visus pamatizglītības programmas mācību priekšmetus un stundu plānā ietvertos mācību priekšmetus un atkārtoti kārto noslēguma pārbaudījumus nākamā mācību gada noslēgumā.

Talsu 2. vidusskolas direktors Oļegs Solovjovs jauno kārtību 9. klasēm, kad eksāmeni vērtēti centralizēti, vērtē pozitīvi. „Centralizētā eksāmenu vērtēšana ļauj iegūt objektīvus rezultātus gan par skolēna zināšanām, gan par skolas rādītājiem. Visi Talsu 2. vidusskolas 9. klašu skolēni eksāmenus ir nokārtojuši,” sacīja O. Solovjovs. Vēlāk, izvērtējot centralizēto eksāmenu rezultātus, būs iespēja skaidri redzēt, kādā virzienā jāiegulda papildu darbs, lai skolēnu sniegums uzlabotos. Tomēr, uzsver O. Solovjovs, ja kāds audzēknis nav nokārtojis eksāmenu, tas uzreiz neliecina par izglītības iestādes darba trūkumiem. „Skolēnu sniegums mācībās ir komplekss jautājums. Bieži saskaramies ar vecāku neieinteresētību, jauniešiem trūkst motivācijas. Vājiem mācību rezultātiem ir daudz iemeslu.”

Tā kā valstī bija kavēšanās ar eksāmenu rezultātu paziņošanu, tad arī Talsu 2. vidusskola jauniešiem deva papildu iespējas, lai iestātos vidusskolā. „Nekas nav nokavēts: jauniešiem bija iespēja iestāties vēlamajā izglītības iestādē, skolas šajā jautājumā bija pretimnākošas,” teica Talsu 2. vidusskolas direktors.