2025. gada oktobrī, novembrī un decembrī pašvaldības vadība uzsāka sapulču ciklu un devās uz tikšanos ar pilsētu un pagastu iedzīvotājiem, lai klātienē noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par dažādām problēmām, kopīgi meklētu risinājumus un uzklausītu priekšlikumus par nākotnes attīstības iespējām savās dzīvesvietās. Tāpat tikšanās laikā pašvaldības vadība kopā ar apvienību pārvalžu vadītājiem atskatījās uz gada laikā paveikto. Sapulces ar iedzīvotājiem turpināsies februārī.
Tikšanās mērķis ir veicināt atklātu dialogu starp iedzīvotājiem un pašvaldības vadību, stiprinot sadarbību un izpratni par Talsu un visa novada attīstības procesiem. Kopumā tika aizvadītas septiņas tikšanās, kurās iedzīvotāji uzklausīja pašvaldības vadību – domes priekšsēdētāju Ansi Bērziņu, priekšsēdētāja vietniekus Ligitu Šnori un Jāni Kaļiņičenko, izpildvaras vadību – izpilddirektoru Agri Rozenfeldu, bet pēc viņa darba attiecību izbeigšanās ar Talsu novada pašvaldību viņu aizstāja izpilddirektora vietniece un izpilddirektora p. i. Evita Šīrante, izpilddirektora vietnieks Valdis Bārda, kā arī iestāžu vadītāji – būvvaldes vadītājs Emīls Gulbis, policijas priekšnieks Māris Grīnvalds, kā arī kapitālsabiedrību vadītāji – SIA „Talsu namsaimnieks” valdes loceklis Egils Bariss un SIA „Talsu ūdens” valdes loceklis Aivis Vincevs. Sapulcēs piedalījās arī apvienību pārvalžu vadītāji. Iedzīvotāji uzdeva jautājumus un sniedza priekšlikumus dažādos attīstības un labiekārtošanas jautājumos.
Tikšanās ar iedzīvotājiem citviet turpināsies februārī.
Dundagā
Pirmā tikšanās notika Dundagas pilī 29. oktobrī. Lielākā problēma, par ko sūdzējās vietējie iedzīvotāji, bija aizaugušais dīķis blakus Dundagas pilij. Redzams, ka cilvēki ir uzklausīti un dīķis ir iztīrīts. To paveica AS „Latvijas valsts meži” (LVM), jo daļa dīķa ietilpst uzņēmuma teritorijā. Pie dīķa sakārtošanas darbiem aktīvi iesaistījās arī Dundagas iedzīvotāju padomes priekšsēdētājs Kārlis Kantsons, norādot, ka viena daļa dīķa ir arī pašvaldības īpašumā.
Rezultāts izdevies lielisks, pateicoties kopīgai sadarbībai ar LVM, Talsu novada pašvaldības un Dundagas pagasta pārvaldes atbalstam, kā arī vietējo zemnieku atbalstam. Par paveikto aizvadītajā gadā pārvaldes vadītājs Andris Kojro informēja, ka Dundagā tika atjaunots arī gājēju celiņš pie pils ar skatu uz dīķi un slūžām, ieklāts bruģis un novietoti atpūtas soliņi. Oktobrī uzklāta asfalta virskārta ceļam Būkalti–Izgāztuve–Ozoli 600 metru garumā.
Runājot par nepadarīto un nākotnes plāniem, A. Kojro uzsvēra, ka nav izdevies paveikt Kalna dārza teritorijas labiekārtošanu, taču to noteikti centīsies īstenot 2026. gadā. Tur plānots ierīkot taciņas, ugunskura vietu, romantisku apgaismojumu, kā arī izveidot nelielu brīvdabas skatuvi ar sēdvietām, kur rīkot mazāka mēroga pasākumus un kāzu ceremonijas. Runājot par pils teritorijas apkārtni, ir vēlme likvidēt tā dēvēto ledus pagrabu, to aizberot, un virs tā izveidot skatu laukumu. Jāsagaida vien Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atļauja.
Iedzīvotāji norādīja arī uz reto policijas klātbūtni. Proti, daži vietējie jaunieši un adrenalīna cienītāji izvēlas „driftot” un citādi pārkāpt noteikumus, tāpēc būtu tikai normāli, ja pašvaldības policija Dundagā parādītos biežāk. Ir panākts risinājums, ka pašvaldības policijai atbalsta punkts būs arī šeit. Dundagas pagasta pārvaldē tiks ierādīta telpa, kur policijai uzturēties, līdz ar to iedzīvotāji varēs likumsargus sastapt biežāk. Ir vajadzīga policijas klātbūtne, kas veic preventīvo darbu, lai noturētu kārtību.
Tika pieminēta arī velotrases izbūve, kas būtu saistoša vietējo jauniešu lietderīgai brīvā laika pavadīšanai. Vairāki iedzīvotāji norādīja arī uz Vēja parka būvniecības nelabvēlīgo ietekmi uz apkārtējo vidi.
Iedzīvotājiem tika solīts atjaunot lietus notekūdeņu kanalizāciju Pāces ielā (185 metru garumā). Šobrīd šī kanalizācija ir ciet un nefunkcionē jau kopš 80. gadiem, kā rezultātā bieži applūst apkārtējo māju pagrabi. Tāpat būtu jāīsteno jau sen plānotā ielu apgaismojuma izbūve Vīdales ciema centrā. Šobrīd apgaismojuma tur nav vispār, bet tas ir īpaši nepieciešams pie autobusa pieturvietas un bijušā veikala.
Mērsragā
Ar Mērsraga iedzīvotājiem tikšanās notika 3. novembrī. Mērsraga iedzīvotāji uz tikšanos bija ieradušies kuplā skaitā, lai lūgtu pašvaldības vadībai atbalstu. Lielākais satraukums ir par plānoto foreļu audzēšanas akvakultūras sprostu izvietošanu Rīgas jūras līča rietumu krastā. Tāpēc uz tikšanos bija ieradušies arī kaimiņu novada Engures pagasta iedzīvotāji.
Lai gan sabiedriskā apspriešana par šī projekta iespējamo virzību Mērsragā notika jau 27. oktobrī, tā nav devusi mieru vietējiem iedzīvotājiem, bet, tieši pretēji, radījusi neapmierinātību ar notiekošo. Tāpēc tikšanās laikā mērsradznieki pasniedza protesta vēstuli ar teju 250 iedzīvotāju parakstiem, kurā norādīts, ka sprostu ierīkošana var nodarīt būtisku kaitējumu piekrastes videi, jūras ekosistēmai, zvejniecībai un iedzīvotājiem. Arī engurnieki ir nosūtījuši vēstuli Valsts vides dienestam (VVD), jo arī viņus satrauc notiekošais.
Par šo tēmu ir gaidāma vēl viena sabiedriskā apspriešana, kurā informēs par pētījuma rezultātiem ietekmes uz vidi novērtējumam (IVN). Neiztika arī bez sadzīviska rakstura jautājumiem, piemēram, par slikto ielu un ceļu stāvokli saistībā ar nepietiekamu ielu apgaismojumu, kā arī par nepieciešamību sakārtot stāvlaukumu pie tūristu iecienītās Mērsraga bākas.
Gadiem ilgi ir solīts sakārtot Ķūļciema–Mērsraga ceļu, taču pēc administratīvi teritoriālās reformas situācija ir pasliktinājusies, un cerības uz ceļu sakārtošanu zūd, jo tas vairs neved uz novada centru. Lai gan AS „Latvijas Valsts ceļi” plānos ir 2027. gadā ieklāt melnā seguma virskārtu posmam no Ķūļciema līdz Pļavām, tas tomēr nav gaidītais Mērsraga posms. Uz to domes priekšsēdētājs norādīja, ka vienīgais risinājums varētu būt šo 12 kilometru asfaltēšana, ja ceļu noteiktu kā militārās mobilitātes ceļu, kas ved uz stratēģiski svarīgo Mērsraga ostu.
Tāpat iedzīvotāji norādīja uz iekšējās drošības vajadzībām – trūkst policijas uzraudzības un VUGD posteņa. Uz šo jautājumu atbildi sniedza domes priekšsēdētājs Ansis Bērziņš, norādot, ka risinājums varētu būt brīvprātīgo ugunsdzēsēju (BUB) aktīva darbība, jo pašvaldība var atbalstīt telpu finansēšanu un automašīnas iegādi. Sabiles BUB jau nākusi klajā ar padomiem un palīdzību komandas veidošanā.
Tikšanās noslēgumā izskanēja aicinājums strādāt visiem kopā bez strīdiem, sadarbojoties, jo tikai tā var panākt rezultātu.
Rojā
5. novembrī vadības tikšanās ar iedzīvotājiem notika Rojas kultūras centrā, kur sarunas ritēja trīs stundu garumā. Vislielāko satraukumu iedzīvotājos radījis straujais dzeramā ūdens tarifa kāpums – tarifa palielināšanās 70 % apmērā. SIA „Talsu ūdens” valdes loceklis Aivis Vincevs klātesošajiem skaidroja ūdens cenas kāpuma iemeslus, informējot, ka tarifs veidojas, balstoties uz iepriekšējā gada ieņēmumiem, izdevumiem un investīcijām. Iepriekšējais tarifs tika pārskatīts 2021. gadā, un regulators ir norādījis, ka jau 2022. un 2023. gadā tarifs nesedza reālās izmaksas. Ja tarifs tiktu pārskatīts iepriekšminētajos gados, cenu kāpums nebūtu tik būtisks.
Protams, tas izraisīja iedzīvotāju neapmierinātību, taču, saistībā ar tā laika SIA „Rojas DzKU” reorganizāciju, iztrūka starpposms, kad regulators aicināja tarifus pārskatīt. A. Vincevs informēja, ka ir nepieciešama ūdens apgādes tīklu nomaiņa gan Rojā, gan Rudē, lai samazinātu ūdens zudumus nākamajos 20–30 gados. SIA „Talsu ūdens” ir ieplānojis nozīmīgas investīcijas, izmantojot ES struktūrfondu finansējumu, ūdens attīrīšanas iekārtu rekonstrukcijai, lai tās darbotos efektīvi, kā arī kanalizācijas tīklu nomaiņai. Rojā nepieciešama arī infiltrācijas sakārtošana.
Uzņēmums ieplānojis veikt arī apūdeņošanas stacijas rekonstrukciju, iekārtu maiņu un uzstādīt mūsdienu prasībām atbilstošas digitalizācijas iekārtas. Darbus plānots uzsākt jau 2026. gada sākumā. Rudē attīrīšanas iekārtas ir stipri novecojušas un neatbilst prasībām. Sūkņi ātri nolietojas, jo neapzinīgu lietotāju dēļ kanalizācijā izmestās higiēnas preces bojā iekārtas, radot avāriju risku un piesārņojot vidi. Šīs investīcijas atspoguļojas arī tarifā. Sakārtojot lietus notekūdeņu sistēmu, tarifs nākotnē stabilizēsies.
Rojas un Kolkas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija būs vieni no lielākajiem projektiem, ko uzņēmums plāno iesniegt ES struktūrfondu programmā līdz 2029. gadam. Atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem par konkrētiem cipariem esošajam un jaunajam tarifam, SIA „Talsu ūdens” vadītājs norādīja, ka līdz šim ūdenssaimniecības tarifs bija 1,01 EUR par kubikmetru, bet, ja regulators apstiprinās jauno tarifu, tas būs 1,86 EUR (t. sk. PVN) par ūdeni kubikmetrā un 3,47 EUR (t. sk. PVN) par kanalizāciju kubikmetrā.
Iestāžu vadītāji un uzņēmēji izrādīja bažas par spēju norēķināties, jo cenas pieaug ne tikai par ūdenssaimniecības pakalpojumiem – cenas ceļ arī SIA „Talsu namsaimnieks”. Visticamāk, tarifa pieaugums stāsies spēkā pavasarī, jo regulators analizē katras pozīcijas izmaksu pamatojumu. Iedzīvotāji pauda bažas arī par plašu rezonansi guvušo akvakultūras projektu, par kuru jau bija notikusi sabiedriskā apspriešana.
Pēc jautājumu krustugunīm par paveikto un plānoto Rojas pusē pastāstīja Talsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Ligita Šnore. Ir apstiprināts ģimenes ārsta prakses telpu projekts, kurā paredzēts izbūvēt vides pieejamības risinājumus cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Ir salabots tilts pār Rojas upi, un nozīmīgs ieguvums būs Valdemārpils–Roja ceļa rekonstrukcija, pateicoties LVC projektiem. Tāpat tiks īstenots Mazupītes krasta nostiprināšanas projekts un Rojas kultūras centra projekts.
Tiks nomainītas arī vairākas ielu apgaismojuma lampas un uzstādītas laternas pie Plūdoņu ielas gājēju pārejas. Runājot par ielu apgaismojumu, iedzīvotāji aicināja uzlabot apgaismojumu Liepu ielā un sakārtot Selgas ielu. Rojas iedzīvotāji uzskata, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas viņi ir apdalīti, jo procesi norit pārāk lēni un pagasts tiek atstāts novārtā. „Kur palikusi Rojā savulaik iegādātā tehnika? Traktors, materiālā bāze? Tagad vien redz pāris grābekļus!” Tāpat gadiem ilgi tiek gaidīts Rojas vidusskolas sporta zāles remonts. Uz to domes priekšsēdētājs Ansis Bērziņš atbildēja, ka šis projekts šobrīd ir paredzēts 2026. gada investīciju plānā.
Noslēgumā ar sevi iepazīstināja jaunais Rojas apvienības pārvaldes vadītājs Dinārs Dāvidsons, kurš amata pienākumus uzsāka pildīt 2025. gada 14. novembrī. D. Dāvidsons ir rojenieks, kurš Rīgā ieguvis augstāko juridisko izglītību, pārzina arī būvniecības jomu un ir vadījis kapitālsabiedrības. Atgriežoties Rojā, Dinārs kopā ar komandu ir gatavs strādāt pie Rojas pagasta attīstības.
Valdemārpilī
24. novembrī tikšanās ar iedzīvotājiem notika Valdemārpilī. Sākumā pašvaldības vadība ieskicēja aktuālos darbus pie budžeta veidošanas, teritorijas plānojuma uzsākšanas un pievērsās arī Valdemārpils problēmām. Pozitīvi ir tas, ka gada laikā Sasmakas ezerā ielaisti 20 000 zandartu mazuļu, turpinās Lauku atbalsta dienestā apstiprināts projekts par tenisa laukuma projektēšanu un būvniecību pie ezera, kam līdzfinansējumu apstiprinājuši arī domes deputāti. Tiek strādāts arī pie pilsētas kapu teritorijas paplašināšanas, un šobrīd ir izsludināts iepirkums.
Valdemārpils apvienības pārvaldes vadītāja Marika Grohjacka secināja, ka šovasar ļoti nepatīkama pieredze bijusi Spānijas kailgliemežu invāzija – tā novērota arī citviet novadā un Latvijā. Jādomā, kā šo invāziju apturēt jau pavasarī; tas pats attiecas arī uz latvāņu pļaušanu. Izaicinājums ir arī bīstamo koku zāģēšana un kopšana. Diemžēl nācās plānotos darbus ierobežot plānotā dabas resursu nodokļa finansējuma samazinājuma dēļ. Darbi jāturpina nākamajā sezonā.
M. Grohjacka uzsvēra, ka šobrīd Valdemārpilī jārisina divas galvenās problēmas – pontona laipa Sasmakas ezerā, kas bīstamības dēļ ir slēgta, taču laipai jau veikts tehniskais apsekojums, sagatavota izmaksu tāme, un tās salabošana būs 2026. gada prioritāte. Bažas ir arī par Dupurkalna estrādi, kurā ieplūst ūdens, tāpēc tā sāk bojāties. Pie paveiktajiem darbiem var minēt, ka ir uzstādīts apgaismojums stadionam, iegādāts un uzstādīts ūdens līmeņa kontroles pacelšanas mehānisms Sasmakas ezera slūžās, būtiski uzlabojot ūdens regulēšanas procesu.
Savukārt iedzīvotāji vērsa uzmanību uz sadzīviskām problēmām, aktualizējot, ka 21. gadsimtā pilsētā vēl joprojām nav iespējams pieslēgties centrālajai kanalizācijai – nerunājot par nomalēm, šādas iespējas nav pat vienā no galvenajām pilsētas ielām. Tostarp arī asenizācijas aku izvešanas pakalpojums kļūst aizvien dārgāks. Tika uzdoti jautājumi arī būvvaldes vadītājam Emīlam Gulbim par noteikumiem, kas attiecas uz vecpilsētas logu nomaiņu, fasādēm un citiem līdzīgiem jautājumiem.
Vecākus neapmierina arī tas, ka skolā ir samazinājušās iespējas piedalīties interešu izglītībā un ārpusskolas darbā, līdz ar to bērniem līdz autobusa atiešanai ir pārāk daudz brīvā laika, ko viņi pavada, rotaļājoties pārvaldes ēkā, bieži traucējot tur strādājošajiem darbiniekiem. Pašvaldības policijas priekšnieks Māris Grīnvalds saņēma aicinājumu biežāk nosūtīt pašvaldības policijas ekipāžas uz Valdemārpili, apsekot skolas bērnu laukumu un tā apkārtni, Sasmakas ezera teritoriju, kā arī pavērot, kā notiek satiksmes organizācija. Šobrīd novērots gana daudz pārkāpumu.
Sabilē
26. novembrī pašvaldības vadības pārstāvji devās uz Sabiles kultūras namu. Tikšanās sākumā domes priekšsēdētājs Ansis Bērziņš īsumā pastāstīja par plānotajiem lielākajiem darbiem. Sabilē pavisam drīz tiks uzsākta ilgi gaidītā projekta īstenošana – jaunā bērnudārza „Vīnodziņa” būvniecība. Ir uzsākta ēkas projektēšana, un 2026. gada vasarā sāksies būvniecības darbi. Plānots, ka līdz 2026. gada nogalei būvniecība tiks pabeigta, ar cerību, ka 2027. gada pavasarī bērnudārzu varētu iekārtot jaunajam mācību gadam.
Vadība klātesošos informēja arī par līdz šim nesakārtoto zemes īpašumu jautājumu un dalīto īpašumu problēmu risināšanu. Jau izsenis gan iedzīvotājus, gan pašvaldības vadību nomoka Sabiles tilta remonta jautājums, kas gadu no gada tiek atlikts. Sabiles tiltam 2025. gadā bija jāveic inspekcija, kas ir sadalīta vairākos posmos, kā arī jāīsteno apkopes darbi un citi pasākumi, kas nepieciešami tilta drošības nodrošināšanai.
Iedzīvotājus interesēja, kad beidzot tiks atjaunota kultūras nama nobrukusī fasāde. Šobrīd šajā sakarā turpinās juridisku jautājumu kārtošana, lai noskaidrotu vainīgo, tomēr visi cer uz izlīgumu un darbu pabeigšanu. Labā ziņa ir tā, ka piešķirts finansējums kultūras nama jumta seguma maiņai, kā arī vecās fasādes daļas atjaunošanas tehniskajam projektam, lai varētu izsludināt iepirkumu.
Būvvaldes vadītājs Emīls Gulbis skaidroja, ko nozīmē Sabilē uzsāktā vecpilsētas inventarizācija. Jau ir gūti pirmie rezultāti un secinājumi. Sabilei ļoti raksturīgi ir veidojumi fasādēs jeb gravējumi, kas imitē lielformāta bloku rakstu, un interesanti, ka ēkas vēsturiski krāsotas zilā un rozā toņos, savukārt logu rāmji bijuši balti. Autentisko būvamatniecības izstrādājumu skaits ir kritiski mazs – vēsturiskie logi, durvis un dekoratīvie koka elementi gandrīz vairs nav saglabājušies.
Inventarizācijas materiāli par visām ēkām tiks ievietoti pašvaldības mājaslapā. Ikviens īpašnieks un interesents varēs iepazīties gan ar anketām, gan krāsu pasēm. Ja nākotnē kāds vēlēsies atjaunot savu ēku, nebūs nepieciešams piesaistīt atsevišķu speciālistu izpētes veikšanai, jo materiāli jau būs sagatavoti.
Pārvaldes vadītājs Zigmunds Brunavs pastāstīja, ka 2025. gadā, salīdzinot ar citiem gadiem, ir paveikts daudz. Atjaunots asfaltbetona segums Ventspils ielas posmam, papildināta tehnika, tostarp iegādātas jaunas apskaņošanas un gaismas iekārtas kultūras namam, piesaistot līdzfinansējumu no ES fondu projekta. Notiek telpu remonts Rīgas ielā 24 brīvprātīgo ugunsdzēsēju garāžai, lai varētu novietot otru automašīnu – paredzēta durvju aiļu pārbūve un jaunu durvju uzstādīšana.
Jārisina arī trauksmes sirēnas jautājums, jo pārbaudes laikā tā jau otro gadu klusē – VUGD depo ēka, kurā atradās sirēna, ir pārdota kopā ar aprīkojumu. Par pašvaldības un pārvaldes finansējumu Sabiles pamatskolā ieklāts jauns grīdas segums, veikts jumta remonts, kā arī nomainīta elektroinstalācija mājturības kabinetā. Jauns grīdas segums ieklāts arī bibliotēkā. Atbalstīta jaunā ģimenes ārsta prakse, veicot divu telpu remontu.
Protams, kā jau daudzviet, arī sabilniekus neapmierina sliktais ceļu un ielu stāvoklis, taču finansējuma vienmēr izrādās par maz. Jautājumi tika uzdoti arī par ikdienišķām lietām – komunālo saimniecību un kārtību. Pašvaldības vadība apsolīja, ka 2026. gada laikā tiks apkopoti dati, lai saprastu, kādu finansiālo pienesumu nodokļu izteiksmē un nekustamo īpašumu atsavināšanā katra pilsēta un pagasts sniedz novadam, kā arī ko no tā visa iespējams saņemt atpakaļ.
Stendē
1. decembrī Stendē notika viena no pēdējām tikšanās reizēm ar iedzīvotājiem. Stendē viena no sāpīgākajām problēmām ir pirmsskolas izglītības iestāde, kurai nepieciešami līdzekļi, lai bērnu ikdienas vidi padarītu patīkamāku, jo bērnudārzs ir mazuļu otrās mājas. Pirmais solis ir sperts, un atjaunota veļas telpa. Vecāki norādīja, ka gadiem nav atjaunota aktu zāle, kurā notiek pasākumi un sporta nodarbības bērniem, kā arī gultiņas un mēbeles ir novecojušas. Uz jautājumu par skolas nākotni tika atbildēts, ka pagaidām nav iemesla satraukumam, jo šobrīd nav apdraudējuma skolas slēgšanai, taču demogrāfijas lejupslīde un normatīvie noteikumi nākotnē var ieviest korekcijas.
Nākamā prioritāte ir satiksmes drošība un ielu sakārtošana. Iedzīvotāji norādīja, ka autovadītāji Stendei bieži vien „izbrāžas” cauri, neievērojot satiksmes noteikumus, tostarp neievērojot gājēju pārejas. Domes vadība centās mierināt klātesošos, paužot cerību, ka drīzumā vismaz puse no tranzīta ielas piedzīvos pārmaiņas. Izvērtējot novada ceļu un ielu satiksmes intensitātes mērījumus, ir pieņemts lēmums piedalīties ES struktūrfondu projekta programmā, kas paredzēta uzņēmējdarbības infrastruktūras pilnveidei, lai veiktu remontdarbus Brīvības tranzīta ielas posmā no Talsu puses Stendes robežzīmes līdz dzelzceļa sliedēm, jo šajā teritorijā notiek aktīva uzņēmējdarbība.
Domes priekšsēdētāja vietniece Ligita Šnore informēja, ka šajā posmā plānots sakārtot asfalta virskārtu, gājēju ietves, lietus notekūdeņu sistēmu un stāvlaukumus pie veikaliem „Citro” un „Elvi”. Runājot par ielu un ceļu stāvokli, pārvaldes vadītājs Zigmunds Brunavs norādīja, ka 2025. gadā ir paveikts apjomīgs darbs ielu seguma atjaunošanā un būvniecībā. Sakārtotas Uzvaras un Renču ielas, kā arī daļa no Draudzības ielas. Veicot iepirkumus un saprātīgi plānojot, izdevies ietaupīt finansējumu, kas ļāvis uzlabot segumu Lāčplēša un Strēlnieku ielās. Jāņem vērā, ka šobrīd ir ziemas tehnoloģiskais pārtraukums, tāpēc darbi turpināsies pavasarī.
Pie dzelzceļa pārbrauktuves tika atjaunota gājēju ietve. Lielākajai daļai Stendes pilsētas ielu tagad ir normāls segums, un pa dubļiem vairs nebūs jābrien. Traktoram iegādāta jauna sniega lāpsta un slota, lai ielu asfalta segumu varētu rūpīgi notīrīt. Tāpat kā Sabilē, arī Stendē ES fondu projekta ietvaros ir iegādāta apskaņošanas un gaismas aparatūra, kā arī Stendes tautas namā nomainīts apgaismojums un atjaunota brīvdabas estrāde.
Vēl nav izdevies atjaunot publiskās tualetes jumta segumu, jo radušies sarežģījumi konstrukcijā, taču darbi turpināsies pavasarī. Tāpat ir apzinātas problēmas ar ielu apgaismojumu, kas vēl jārisina. Iedzīvotāji norādīja pārvaldes vadītājam uz nepieciešamību atjaunot Stendes karoga laukuma bojāto bruģa segumu, uz ko Z. Brunavs atbildēja, ka tas ir viens no prioritārajiem darbiem, ko plānots risināt 2026. gadā.
Papildinot informāciju par Brīvības ielu, pārvaldes vadītājs uzsvēra, ka gājēju ietvei būtu jāturpinās līdz Talsu ielai – līdz pēdējai mājai, jo gājējiem ir bīstami pārvietoties bez ietves, īpaši diennakts tumšajā laikā. Pārvaldes vadītājs ir atvērts ierosinājumiem un norādīja, ka nav lietderīgi skatīties citu pagastu vai pilsētu „kabatās”, jo katrai teritoriālajai vienībai ir savs budžets un Stendei piešķirto finansējumu nevar izlietot Virbos, Sabilē vai Lībagos.
Pašvaldības vadība aicināja iedzīvotājus būt aktīviem un izveidot iedzīvotāju padomi, jo Stende ir viena no vietām, kur padome vēl nav izveidota. Janvārī sāksies kandidātu pieteikšanās. Lai varētu notikt vēlēšanas, Stendē nepieciešami vismaz astoņi kandidāti. Plānots, ka vēlēšanas notiks martā, lai līdz mēneša beigām varētu apstiprināt jaunās padomes.
Talsos
Noslēdzošā aizvadītā 2025. gada tikšanās notika 8. decembrī kinoteātrī „Auseklis” Talsos, uz kuru bija ieradušies salīdzinoši maz iedzīvotāju. Ar deviņiem pašvaldības darbiniekiem tikās 14 iedzīvotāji, no kuriem lielākā daļa bija Talsu pilsētas iedzīvotāju padomes locekļi un pašvaldības darbinieki.
Sapulces ievaddaļā ar aktuālajiem projektiem iepazīstināja domes vadība. Priekšsēdētāja vietniece Ligita Šnore informēja, ka Talsu pilsētā šobrīd tiek atjaunoti un labiekārtoti 26 sociālie dzīvokļi, notiek Vilkmuižas ezera krasta pārbūve un labiekārtošana, tiek īstenotas pieaugušo izglītības nodarbības un veselības veicināšanas projekta aktivitātes, noslēgumam tuvojas Eksporta ielas būvniecība, aktīvi norit Dundagas ielas pārbūves darbi, kā arī Talsu novada muzeja lietus notekūdeņu sistēmas izbūve.
Runājot par labiekārtošanas darbiem, Talsu pilsētas pārvaldes vadītājs Lauris Tīģers informēja, ka pilsētā uzstādītas 700 jaunas lampas, vecās nomainot pret ekonomiskajām LED lampām. Aizvadītajā vasarā pļaušanas darbos pie Talsu 2. vidusskolas teritorijas tika izmantots robots – secināts, ka darbs bijis efektīvs, un robotu varētu izmantot arī turpmāk.
Lai arī nelielā skaitā, tomēr atnākušie iedzīvotāji bija gana aktīvi jautājumu uzdevēji un vēlējās uzzināt, kad beidzot tiks sakārtota Draudzības iela. Talsu novada domes priekšsēdētājs Ansis Bērziņš atbildēja, ka ielu atjaunošana visā novadā ilgstoši bijusi atstāta novārtā. Ielas tiek apzinātas, un tās, kuras Talsos steidzami jāremontē, ir Draudzības, Fabrikas, Saules un Blumbaha ielas. Šīm ielām jau ir sagatavotas remontdarbu tāmes.
Tā kā sapulcē piedalījās arī pašvaldības policijas priekšnieks Māris Grīnvalds, jautājumi tika uzdoti arī viņam. Piemēram, vai pašvaldības policija kontrolē gājējus bez atstarotājiem, kā arī vai policijai ir noteikts, cik sodu ieņēmumos jāiekasē gada budžetā. M. Grīnvalds skaidroja, ka, tāpat kā citām iestādēm, budžetā tiek plānota arī ieņēmumu daļa, un šogad policija plānoto ieņēmumu apjomu izpildīs, tomēr mērķis nav sasniegt konkrētu skaitli ar uzviju. Policija strādā preventīvi un nesoda ar mērķi gūt peļņu – cik būs sodu, tik būs, jo primārais uzdevums ir preventīvais darbs.
Tāpat policijas priekšniekam nācās atbildēt uz jautājumu, vai policija pilda „dzērāju taksometra” funkciju, jo alkohola reibumā esošas personas bieži tiek nogādātas dzīvesvietā. M. Grīnvalds skaidroja, ka vairumam alkohola lietotāju nav iespēju samaksāt, un nogādāšana atskurbtuvē ir instruments, kā publisko telpu atbrīvot no nekārtību cēlājiem.
Daudz jautājumu pilsētas pārvaldes vadītājam tika uzdoti arī par pilsētas labiekārtošanu – pagalmiem, rotaļu laukumu trūkumu un atpūtas zonām. Tiek norādīts, ka trūkst šūpoļu un citu rotaļu elementu. Problēma pilsētā ir arī automašīnu stāvvietu trūkums. Tāpat daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus satrauc jaunie atkritumu apsaimniekošanas noteikumi, kas paredz maksu par lielgabarīta atkritumu izvešanu – iedzīvotāji nevēlas maksāt par to, ko izmetuši citi.
Iedzīvotāji jautāja arī par civilo aizsardzību, patvertņu ierīkošanu un apmācībām, kā rīkoties apdraudējuma gadījumā. Talsu novadā ir uzsākta projekta īstenošana, kas tuvāko gadu laikā būtiski palielinās civilās aizsardzības gatavību – paredzēts pielāgot un aprīkot deviņas patvertnes. Projektu plānots īstenot līdz 2027. gada beigām.
