Plēšu restaurācija ir pirmais un visnepieciešamākais solis, lai šis unikālais mūzikas instruments atkal varētu skanēt. Darbi veikti ar Valsts kultūrkapitāla fonda un privāto ziedotāju finansiālu atbalstu. Restaurāciju veica ērģeļu restaurators Alvis Melbārdis („Ērģeļu darbnīca”) kopā ar palīgiem Andri un Tatjanu Liepiņiem un Kārli Rubeni.
Restaurācijas gaitā no plēšu koka daļām mehāniski un ar karstu tvaiku tika noņemta vecā āda. Salīmēta salauztā falts un plaisas kokā, kritiskās vietas pārklātas ar ādu – tāpat kā sākotnēji. Jaunā āda sagriezta nepieciešamajos izmēros un pielīmēta, izmantojot „kaulu” līmi, kas lietota arī sākotnējā izgatavošanā. Koka daļas sastriķotas ar linu auklu.
Papildus remontēts un blīvēts uz ērģelēm aizejošais kanāls, regulēts plēšu gājiens un gaisa spiediens. Darbu laikā atklājās, ka augšējā falts jau iepriekš bijusi remontēta – 1937. gadā tās blīvēšanai izmantotas laikraksta strēmeles no šī gada periodikas.
Savā pārskatā par Dundagas ērģelēm A. Melbārdis norāda: „Ērģeles remontētas 1899., 1921. un 1992. gadā. Spiežot pēc veikto darbu stila, var pieņemt, ka 1899. gadā izgatavotas jaunas plēšas, 1921. gadā ieliktas jaunās metāla stabules, remontētas vēja lādes, veikta dispozīcijas maiņa otrajā manuālī un nomainīti reģistru nosaukumi, 1992. gadā veikta ērģeļu tīrīšana un skaņošana, sīko defektu novēršana un motora uzstādīšana. Šīs ir vienīgās saglabājušās latviešu ērģeļu būvētāja Anša Dinsberģa no jauna būvētās ērģeles, datētas ar 1859. gadu.”
Dundagas ērģeles ir Valsts nozīmes mākslas piemineklis, oriģināls latviešu ērģeļbūves paraugs, kura saglabājamās vērtības ir mehānisms ar visām tā sastāvdaļām.
Tuvākajā laikā paredzēts iegādāties jaunu motoru. Savukārt, lai uzsāktu pārējo instrumenta sastāvdaļu restaurāciju, vispirms jāizvērtē iespējas atjaunot arī zāles sienu un griestu krāsojumu.
