Abava

Talsu novada pašvaldība informē, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 800 „Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi” nosaka makšķerēšanas, 3. pielikumu „Makšķerēšanas aizlieguma periodi atsevišķās upēs un ezeru daļās” tiek noteiktas upes vai to posmi un lieguma periods, kuros nav pieļaujama makšķerēšana. 

Talsu novada upes un to posmi, kuros nav pieļaujama makšķerēšana no 1. oktobra:

Ventas baseina apgabals

1 Abava no ietekas Ventā augšup pret straumi līdz Abavas rumbai no 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu
2 Irbe visā garumā no 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu
3 Melnsilupe (Mellsilupe) visā garumā no 1. oktobra līdz 30. novembrim
4 Mellupīte visā garumā no 1. oktobra līdz 30. novembrim
5 Ostupe visā garumā no 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu
6 Pilsupe visā garumā no 1. oktobra līdz 30. novembrim
7 Raķupe visā garumā no 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu
8 Roja no ietekas jūrā augšup pret straumi līdz Lubes dzirnavu aizsprostam no 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu
9 Stende visā garumā no 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu
10 Šķēde visā garumā no 1. oktobra līdz 30. novembrim
11 Valgale no ietekas Abavā augšup pret straumi līdz tiltam Valgales ciemā no 1. oktobra līdz 30. novembrim
12 Virbupe (Kārone) visā garumā no 1. oktobra līdz 30. novembrim

Makšķerēšanas ēsma ir jebkura viela, ko izmanto, lai pievilinātu un noķertu zivis, piemēram, zvejas āķa galā vai zivju murdā. Tradicionāli šim nolūkam ir izmantoti nakts rāpuļi, kukaiņi, tārpi un mazākas ēsmas zivis. Zvejnieki ir sākuši izmantot arī plastmasas ēsmu un pavisam nesen – elektroniskos mānekļus, lai piesaistītu zivis.

Pētījumi rāda, ka dabiskās ēsmas, piemēram, krokers un garneles, zivis atpazīst vairāk un ir vieglāk pieņemamas. Kuru no dažādiem paņēmieniem zvejnieks var izvēlēties, nosaka galvenokārt mērķsuga un tās dzīvotne. Ēsmu var iedalīt divās galvenajās kategorijās: mākslīgās ēsmas un dabīgās ēsmas.

Izmantojot lures (mākslīgā ēsma) ir populāra metode plēsīgo zivju ķeršanai. Lures ir mākslīgas ēsmas, kas veidotas tā, lai atgādinātu laupījuma, parasti mazu zivju, izskatu un kustību. Lurei var būt nepieciešama īpaša prezentācija, lai sniegtu vilinošu darbību, piemēram, mušiņmakšķerēšanā.

Dabīgais ēsmas makšķernieks ar dažiem izņēmumiem kā pievilinātājs izmantos parasto zivju laupījumu sugu. Izmantotā dabiskā ēsma var būt dzīva vai beigta. Parastās dabiskās ēsmas ietver tārpus, dēles (īpaši ēsmas dēles Nephelopsis obscura ), minnows, vardes, salamandras un kukaiņus. Dabiskās ēsmas ir efektīvas, pateicoties uzrādītās ēsmas faktiskajai tekstūrai, smaržai un krāsai. Siers ir zināms kā ļoti veiksmīga ēsma, pateicoties tā spēcīgajai smaržai un gaišajām krāsām.

Parastā slieka ir universāla ēsma saldūdens makšķerēšanai. Foreles makšķerēšanā kā ēsmu tiek izmantoti grumbas, tārpi, sienāži, bites un skudras, lai gan daudzi makšķernieki uzskata, ka ikri ir pārāki par jebkuru citu ēsmu. Dienvidu klimatā ezera zivis, piemēram, plaudis, reaģē uz koduma lieluma maizes ēsmu.

Visbiežāk sastopamās slieku sugas, piemēram, Lumbricus terrestris , kuras var izrakt dārzā, ir lieliski piemērotas zvejai saldūdenī. Tomēr tie nav piemēroti tārpu audzēšanai, jo tie ir dziļi ierakti ( anekozi ) un nevairojas seklās urnās. Sarkanie komposta tārpi, piemēram, sarkanais ķircinātājs vai Eiropas naktsslīdējs, ir labāki lauksaimnieku kandidāti, jo tie ir epigeiski (virszemes) kaitēkļi. Eiropas naktsslīdējs ir ļoti pieprasīts, jo tas panes tuvu sasalšanas temperatūrai un ir viens no nedaudzajām sliekām, kas piemērots sālsūdens zvejai.

Aija Svarinska