Ķūļciema brīvā laika pavadīšanas centra pensionāru kluba „Atblāzma” jeb klubiņa vadītāju Martu Palkinu-Baļķīti kopā ar vēl trim senioru kluba biedriem Laimdotu, Daci un Alfonu sastopu Starpnovadu senioru sporta dienā Laucienes pagasta Pļavu ezera sporta un atpūtas bāzē. Seniori, pilni prieka, enerģijas un smaidiem uz lūpām, ieradušies gan ar automašīnām, gan lieliem autobusiem. Rīts ir lietains, bet tas sportot un draudzēties gribētājus itin nemaz nav atturējis.
Senioru klubs „Atblāzma” dibināts 2000. gadā – tas darbojas jau 23 gadus, un Marta visu šo laiku ir tā vadītāja. Tā ir viņas sirdslieta, jo, kā pati piemetina: „Par pliku velti.” Tagad gan teic, ka pienācis laiks nodot vadību citās rokās, vēlāk atzīstot, ka jau tagad klubiņa darbību vairāk uztur viņas trīs aktīvākie kluba biedri.
Laimdota: „Mums ir brīnišķīga priekšniece, mēs visur piedalāmies.” Savukārt klubiņa dalībnieks Alfons brīvprātīgi piestrādā par šoferi, arī degvielai naudiņu ieliek no savas kabatas. Vecākajai kluba dalībniecei Elitai šī gada novembrī svinēšot jau 90 gadu jubileju. Senioru klubi gan novada, gan ārpusnovada mērogā uztur draudzīgas attiecības un aicina viens otru ciemos uz ballēm. Klausoties senioru stāstītajā, šķiet, ka viņi ir lustīgāki uz ballēšanos nekā jaunieši. Enerģijas un vēlmes darboties klubiņa dalībniekiem netrūkst, vienīgais klupšanas akmens ir finanses – tās vajadzīgas gan degvielai, gan cienastiem, gan muzikantiem. „Esam bijuši uz kādām 12 ballēm. Šo sestdien (05.08. – I.S.) ir ielūgums uz balli Kuldīgā, tāpat saņemam ielūgumus uz Dižstendi, Virbiem, Roju, Kolku,” saka Marta, un izrādās, šis kuplais skaits attiecināms uz šo gadu. Kādreiz pat esot trīs balles mēnesī, bet aprīlī bijušas piecas. Un vai visas balles spēj arī izbraukāt? „Nuja!” vienbalsīgi apstiprina „Atblāzmas” dalībnieki. Marta paturpina: „Tas ir pateicoties Alfonam, viss notiek pašu spēkiem. Jubilejās arī uz mājām braucam, visi jāapciemo.” Alfons apstiprina, ka jābrauc esot! Marta piebilst: „Mēs jau nedodam miera!” Kādreiz uz ballēm arī taisīti lepni ielūgumi, mūsdienu straujajā laikmetā uzaicina ar telefona zvanu.
Jautāta, kur viņa ņem enerģiju aktivitātēm, kluba vadītāja stāsta: „Man patīk būt ar cilvēkiem. Kādreiz klubiņā bijām 34 cilvēki, tagad septiņi. Esmu augusi sešu bērnu ģimenē, arī man pašai ir četri bērni, liela ģimene. Vīrs ātri nomira, bet tāpēc jau dzīve neapstājas: pārdzīvo un jādzīvo tālāk. Ir deviņi mazbērni un divi mazmazbērni. Kolhoza laikā strādāju privātā sektorā par zootehniķi. Mans tētis bija muzikants pūtēju orķestrī un mamma rakstīja skečus, ko mums mācīja. Manas tēva mājas, dzimtā vieta ir Laucienē, uz skolu gājām 5,5 kilometrus.” Gāja katru dienu turp un atpakaļ, kad, kā jau agrāk „īstajās” ziemās, sniegs bija līdz ceļiem. Pa ceļam arī grāvjus izbradājuši, kā jau bērni; bērnu tuvienē bijis daudz – no apkārtnes mājām ap 18.
Dejošana klubiņa dalībniekiem ir tuva, un šis ir skaists apliecinājums, ka sākt ko jaunu nekad nav par vēlu – ne visi bijuši ar deju uz „tu” pirms dalības senioru kluba aktivitātēs. Dace skolas laikā dejoja tautiskās dejas, bet Alfons saka, ka pieredzes ar dejām nav bijis. Martai mīlestība uz deju radusies, augot muzikālā ģimenē. Zaļumballes bijušas līdz agram rītam, un tās apmeklējusi no 16 gadu vecuma. „Tēvs brauca spēlēt ar smago mašīnu, es braucu līdzi. Spēlēja visos šķūņos, tad nebija tādu izsmalcinātu klubu,” atceras Marta. Viņas bērnībā muzikanti pēc bērēm vai kapusvētkiem iebraukuši vēl tēva sētā muzicēt, pati arī akordeonu diezgan ilgi spēlējusi. Tagad gan vairs ne, tagad tradīciju turpina meita.
Par pašu klubiņu, kas esot ļoti mājīgs, un draudzību seniori stāsta ar sirsnību, viņi jūtoties kā viena ģimene. Pirms palaist manus sarunu biedrus, jautāju, kādas aktivitātes viņus šodien sagaida. „Sportošana! Bumbiņu un šautriņu mešana, boulings, basketbola grozs, noslēgumā veiklības stafete – tas ir visinteresantākais!” Tas nav viss - arī sporta diena tika noslēgta ar koncertu un balli!