Madara Kārlsberga ir radoša, idejām pilna un nebaidās no izaicinājumiem. Viņa ir apēdusi pudu sāls ķīmijas, bioloģijas, inženierzinību un dabaszinību jomā, lai varētu šos mācību priekšmetus pasniegt interesantā un aizraujošā veidā Pastendes pamatskolas skolēniem. Tāpat viņu aizrauj floristika un dažādi telpu dizaina un mākslas priekšmeti. Pēdējā laikā viņai ir vēlme iemēģināt roku arī vēl neapgūtos lauciņos un lekt iekšā nezināmajā. Tomēr, pāri visam – viņa ir trīs bērnu mamma, kas nozīmē to, ka ikdienā nemitīgi jānodarbojas ar menedžmentu, lai nodrošinātu bērnu izvadāšanu uz mūzikas un sporta skolu, pulciņiem, sporta aktivitātēm, sacensībām.
Kā smej pati Madara, viņa ir ģibuļniece līdz kaulam un nekur tālāk par savu degungalu nav tikusi. Bet labi vien, ka tā. Gadu no gada šai vietai pieaugušas patriotisma jūtas, kas tagad tiek mācītas saviem bērniem. Madarasprāt, visa pamatā esot ģimenes vērtības un lepnums par vietu, no kuras nāc. Tāpat kā Intars Busulis, arī Madara ar lepnumu saka: „Es i’ no Ģibuļiem!” un „Es i’ savējais!”
„Līdz aptuveni desmit gadu vecumam savu bērnību pavadīju Ģibuļu pagasta „Kalniņos”, pēc tam ar ģimeni pārvācāmies uz dzīvi Pastendē. Esmu vecākā no trim māsām, iespējams arī tādēļ saskarsmē ar saviem bērniem dažkārt sevī pamanu tādas īpašības kā stingra un prasīga, vīrs vairāk ir tas „labais”. Taču vienlaikus esmu ļoti mīloša mamma un ģimene noteikti ir mana prioritāte. Maniem bērniem un arī man pašai ir svarīgi būt klāt viņiem nozīmīgos dzīves brīžos, tāpēc es ļoti cenšos saplānot savu laiku tā, lai darbs nebūtu attaisnojums neapmeklēt, piemēram, bērna koncertu vai Ziemassvētku eglīti. Vecākiem, visbiežāk mammām, jābūt ļoti lielai atmiņas kapacitātei – jāatceras, kurus pulciņus un nodarbības katrs bērns kad un kur apmeklē. Jau kopš pirmā bērna ienākšanas ģimenē uz dažādām viesībām un pasākumiem visa ģimene dodamies kopā. Manuprāt, ir forši spēt darīt daudz un dažādas lietas, turklāt kopā,” saka Madara.
Arī kustība un aktīvs dzīvesveids Madaras dzīvē vienmēr ieņēmis nozīmīgu lomu, skolas laikā viņai pat padevušies vairāki sporta veidi, tomēr šobrīd ar to sanāk grēkot. „Pēdējos gados iesaistos vien Talsu novada sporta spēļu tiesāšanā. Labi, ka mums ģimenē vecākais dēls ar savu „fanātisko” mīlestību uz sportu rāda priekšzīmi un ir pavilcis līdzi abus pārējos bērnus – gluži tāpat kā vecākais, arī vidējais dēls nodarbojas ar biatlonu, bet meita šobrīd pievērsusies vieglatlētikai un tenisam. Pēdējos gados arī mūzika ienākusi mūsu mājās, kas trenē arī kaimiņu pacietību, jo jaunākie bērni apgūst gan klavierspēli, gan spēlē trombonu,” piebilst Madara.
Taujāta, kā veikusi izvēli kļūt par skolotāju, Madara atbild: „Izrādās Pastendes skolas direktorei Leldei Hodjačikai piemīt izkopts talants „runas mākslā”. Sākotnēji skolā sāku strādāt par sekretāri, paralēli, direktores pierunāta, mācījos biologos Daugavpils universitātē. Tā kā man jau bērnībā patika būt dabā, tad izlēmu, ka nebūtu slikti pilnveidot zināšanas šajā nozarē. Uzsākot studijas, bija jāsāk arī strādāt, pasniedzot ne tikai man tik tuvās un zināmās dabaszinības un bioloģiju, bet arī ķīmiju un nu jau pēdējos trīs gadus arī inženierzinības. Man nācās piespiest sevi apgūt arī ķīmiju, iemācīties vielu nosaukumus un formulu sastādīšanu, ķīmiskās reakcijas un aprēķina uzdevumus, ko vidusskolas laikā īpaši labi nesapratu. Pēc tam vajadzēja vien gadu piemācīties pedagoģiju. Tāpat vairākus gadus pēc kārtas man bijusi uzticēta klases audzinātājas loma, kas arī ir liels izaicinājums un piešķir citu jēgu skolotāja ikdienai. Šajā mācību gadā strādāju bez savas audzināmās klases, bet ikdienā regulāri sanāk strādāt skolas vadības komandā, plānojot, organizējot un arī vadot dažādus iekšējos skolas pasākumus. Manuprāt, pie mums atnāk viss, kam jāatnāk. Visvairāk priecājos par izmantotajām iespējām – tās tikai jāgrib ķert ciet! Man patīk strādāt ar bērniem, skolā vadu arī dabaszinību pulciņu. Lepojos ar skolēnu sasniegumiem. Tā, piemēram, piedaloties konkursā „Šodien laukos 2023” un veicot dažādus uzdevumus, kas saistīti ar meža un ūdenskrātuvju izzināšanu, un citiem darbiem laukos un piedzīvojumiem dabā, šovasar izcīnījām galveno balvu – ekskursiju uz Avārijas brigādi 600 eiro vērtībā. Līdztekus labi panākumi mūsu skolas skolēniem bija ikgadējā konkursā „Ventspils IT izaicinājums”, kur tika pārbaudītas zināšanas un prasmes radošā tehnoloģiju pielietošanā konkurencē ar Baltijas valstu skolēniem. Trīs dienas dzīvojām zinātnes centrā VIZIUM, kur notika gan uzdevumu veikšana, gan izklaides pasākumi un apbalvošana. Lai gan Pastendes pamatskola ir mana skola un es tajā jūtos labi, tomēr pēdējā laikā esmu pieķērusi sevi pie sajūtas, ka strādājot izglītības sistēmā, tas no manis paņem arvien vairāk enerģijas. Iespējams tādēļ pēdējā laikā vēlos izpausties arī radoši dažādos veidos.”
Madara spriež, ka īpaši šis gads viņai nesis daudz interesantus piedāvājumus un kuriem viņa teikusi „jā”. Tā, piemēram, Talsu pilsētas svētku nakts pastaigas laikā Talsu tirgū viņa tikusi izaicināta piedalīties modes skatē „Modes evolūcija”, kur sajutusies kā īsta modele, defilējot pa mēli ar astoņdesmito gadu stila tērpu. Pēc tam aizdomājusies, ka būtu forši pamēģināt iemācīties šūt, lai pati varētu sev un meitai darināt svārkus un kleitas, un varbūt pat kādu avangarda stila skatuves tērpu.
Sarunā Madara turpina, ka šīs vasaras laikā notikuši dažnedažādi izaicinājumu pilni notikumi, kas iepriekš nekad nebija darīti, bet kuriem iekšējā sajūta likusi teikt „Kāpēc gan nepamēģināt?” Šovasar vadīti gan vairāki dzimšanas dienas ballīšu pasākumi, gan dekorētas svētku un pat kāzu telpas. „Man patīk ziedi un no tiem veidot dažādas kompozīcijas, tomēr iepriekš to biju darījusi vien savās ģimenes svētku ballītēs, bet vēl nekad iepriekš nebiju iesaistījusies tik īpašas svētku atmosfēras radīšanā. Sāku veidot dažādas mākslīgo ziedu galvas rotas, kas ir ne tikai greznošanās aksesuārs, bet arī kā ballīšu aksesuāri skaistām fotosesijām. Un esmu sapratusi, jā tas ir tas, kas man patīk un ļauj justies harmonijā ar sevi. Man vienmēr gribas izmēģināt kaut ko jaunu, es nevaru nosēdēt uz vietas, citādi man kļūst garlaicīgi. Es pat nespēju noadīt divas vienādas zeķes, jo zinu kāda tā izskatīsies un tas vairs nav interesanti. Tāpēc cenšos noķert skaistos mirkļus un iespējas aiz astes. Vēlos pateikt paldies ikvienam, kas mani ierāvuši nezināmos piedzīvojumos un snieguši tik pozitīvu vērtējumu!”