Aizvadītajā gadā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) Kurzemē reģistrēja 105 kūlas ugunsgrēkus, kas ir par 145 mazāk nekā 2022. gadā, kad kūlas ugunsgrēku skaits bija 250. Šajos ugunsgrēkos Kurzemē izdega vairāk nekā 36 hektāri Kurzemes teritorijas, bet 2022. gadā Kurzemē izdega 57 hektāri Kurzemes teritorijas.
„Pagājušā gadā ir reģistrēts pēdējos desmit gados mazākais kūlas ugunsgrēku skaits Kurzemē un ceram, ka šī tendence saglabāsies un kūlas ugunsgrēku skaits arvien samazināsies. Diemžēl kūlas ugunsgrēku skaits parasti pieaug līdz ar siltu un saulainu laiku, bet šogad tāds īsti vēl nav bijis. Vēlētos atgādināt, ka zemes īpašnieku pienākums ir veikt pasākumus, lai teritorijā neveidotos kūla un nenotiktu tās degšana – par šo pienākumu nepildīšanu var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu. Tāpat arī vairākas pašvaldības savos saistošajos noteikumos ir definējušas teritorijas sakopšanas prasības, piemēram, pieļaujamo zāles augstumu, tās pļaušanas biežumu un citas prasības. Aicinu iedzīvotājus iepazīties ar saviem pienākumiem teritorijas sakopšanas jomā un tos pildīt, lai novērstu kūlas degšanu,” skaidro VUGD Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks Oļģerts Smalkais.
Aizvadītajā gadā visā Latvijā dzēsti 752 kūlas ugunsgrēki, kas ir pēdējos desmit gados mazākais kūlas ugunsgrēku skaits un gandrīz divas reizes mazāk nekā gadu iepriekš. Kūlas ugunsgrēku rezultātā 2023.gadā izdega gandrīz 395 hektāri Latvijas teritorijas. Pērn kūlas ugunsgrēkos cieta viens cilvēks, izdega 394 hektāri teritorijas un nodega piecas ēkas. 2022. gadā kūlas ugunsgrēkos gāja bojā un cieta viens cilvēks, izdega 1060 hektāri teritorijas un nodega 47 ēkas.
Šogad pirmie kūlas ugunsgrēki Latvijā dzēsti jau 8. janvārī – Dobeles, Jelgavas un Augšdaugavas novados. Visā Latvijā šogad jau dzēsti 95 kūlas ugunsgrēki.
„Lai gan aizvadītajā pavasarī kūlas ugunsgrēku skaits ievērojami samazinājās, visticamāk, ka tas bija vairāk saistīts ar laikapstākļiem – mitru pavasari un plašiem plūdu skartiem apgabaliem, nevis ar iedzīvotāju uzvedības maiņu. Šī gada pavasaris parādīs, kāds īsti bija samazinājuma iemesls. Tajā pašā laikā vēlos uzsvērt, ka arī 752 ugunsgrēki ir daudz un radīja papildus slodzi ugunsdzēsējiem glābējiem, kā arī apdraudēja cilvēkus un īpašumus. Jāsaprot, ka tie ir ugunsgrēki, kurus izraisa paši cilvēki un viņu apzināta rīcība. Šo ugunsgrēku varēja nebūt, ja iedzīvotāji apzinātos, ka kūlas dedzināšana ir bīstama un nav pareizs teritorijas sakopšanas veids. No vecām ēkām, mašīnām un sadzīves mantām neatbrīvojas, tos nodedzinot. Kāpēc šāda rīcība liekas pieņemama attiecībā uz savu zemi?” jautā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Jānis Grīnbergs.
Par kūlas dedzināšanu fiziskas personas var sodīt ar piecdesmit sešām līdz simtu četrdesmit naudas soda vienībām. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu, viena naudas soda vienība ir pieci eiro. Tādējādi naudas sods par kūlas dedzināšanu ir no 280 līdz 700 eiro.
Savukārt, par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu, tajā skaitā īpašuma nesakopšanu, kas var veicināt kūlas ugunsgrēku izplatīšanos, var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz piecdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit sešām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām. Tādējādi naudas sods par ugunsdrošības prasību neievērošanu fiziskajai personai ir no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskajai personai — no 280 līdz 1400 eiro.
Jāatceras arī, ka VUGD sadarbojas ar Lauku atbalsta dienestu, kuram sūta informāciju par kūlas degšanas vietām. Ja degusi kūla, zemes īpašniekiem tiek samazināts Eiropas Savienības platību maksājums.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta, bīstama un sodāma rīcība. Kūlas dedzināšanas rezultātā tiek izpostītas plašas teritorijas, meži, cilvēku īpašums, kā arī var tikt apdraudēta cilvēku veselība un dzīvība!