Talsu novadā, saņemot iedzīvotāju ziņojumus par klaiņojošiem dzīvniekiem, pašvaldība un pašvaldības policija rīkojas pēc noteiktas kārtības, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību, drošību un dzīvnieka turpmāku aprūpi. Pašvaldības policijas uzdevums ir operatīvi izvērtēt situāciju, fiksēt apstākļus un organizēt turpmāko rīcību, piesaistot atbildīgos pakalpojumu sniedzējus – dzīvnieku ķērājus un, ja nepieciešams, patversmi vai veterinārārstu.
Saskaņā ar normatīvo regulējumu pašvaldībai ir pienākums organizēt klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu, taču praktiskās ķeršanas darbības parasti veic dzīvnieku ķērājs (Talsu novada pašvaldības Dzīvnieku patversme „Ausma”, kuru apsaimnieko SIA „SB VET SERVISS”), nevis pašvaldības policija. Pašvaldības policija nodrošina procesuālo ietvaru un drošību notikuma vietā.
Tipiskā rīcības secība:
-
izsaukuma/ziņojuma saņemšana par klaiņojošu dzīvnieku;
-
situācijas novērtēšana notikuma vietā, tostarp riska izvērtējums (vai dzīvnieks apdraud cilvēkus vai traucē sabiedrisko kārtību);
-
apstākļu fiksēšana (laiks, vieta, dzīvnieka stāvoklis);
-
identifikācijas iespēju pārbaude (piemēram, mikroshēma) un, ja iespējams, īpašnieka noteikšana un saziņa ar īpašnieku;
-
turpmākās rīcības organizēšana, piesaistot:
-
dzīvnieku ķērāju (pašvaldības līgums ar dzīvnieku ķērāju);
-
patversmi (pašvaldības patversme vai līgums ar patversmi);
-
veterinārārstu, ja dzīvnieks ir ievainots (nogādāšanu nodrošina dzīvnieku ķērājs).
-
Ja īpašnieks tiek identificēts, atkarībā no situācijas īpašniekam var tikt piemērota administratīvā atbildība, uzlikts pienākums segt izdevumus, un dzīvnieku ķērājs dzīvnieku var atgriezt īpašniekam vai nogādāt patversmē.
Ko darīt iedzīvotājiem, pamanot klaiņojošu dzīvnieku?
Aicinām ziņot atbildīgajiem dienestiem un, iespēju robežās, sniegt pēc iespējas precīzu informāciju: atrašanās vietu, dzīvnieka izskatu, uzvedību un to, vai dzīvnieks rada apdraudējumu. Pašvaldības policija šādos gadījumos reaģē uz ziņojumiem un, ja nepieciešams, nodrošina sabiedrisko kārtību un drošību līdz brīdim, kamēr tiek piesaistīts dzīvnieku ķērājs.
Tiesiskais pamats
Pašvaldības un pašvaldības policijas rīcība klaiņojošu dzīvnieku gadījumos balstās normatīvajos aktos, tostarp Dzīvnieku aizsardzības likumā, Veterinārmedicīnas likumā, likumā „Par pašvaldībām” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 678 „Klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanas prasības”.
Parūpējies par dzīvniekiem gada aukstajā laikā
Atgādinām, ka ziema šogad ir īpaši auksta, un sinoptiķu prognozes liecina, ka sals tikai pieņemsies spēkā. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina spelgonī neaizmirst gan par mājdzīvniekiem – suņiem un kaķiem un lauksaimniecības dzīvniekiem.
Uz suņiem, kuri lielākoties uzturas ārā, aukstums un sals iedarbojas visvairāk. Pie zemas temperatūras dzīvniekiem nepieciešamas papildu kalorijas organisma sasildīšanai un dzīvības procesu uzturēšanai, tāpēc suņiem, kuri pārsvarā uzturas ārā, aukstā laikā jādod kalorijām bagātāka barība un jāpalielina barības deva. Ūdens suņa bļodā sasalst ātri, tāpēc, iespēju robežās, sunim jānodrošina iespēja padzerties siltu ūdeni.
Ja sunim ir būda, tā ir jānosiltina, lai dzīvnieku pasargātu no aukstuma. Būdas ieeja jāaizsedz ar vēju un aukstumu aizturošu „aizkaru”. Guļvietu ieteicams noklāt ar biezu salmu kārtu, sienu vai biezu segu.
Vienlaikus jāņem vērā, ka arī iepriekš minētie pasākumi nenodrošina ķermeņa siltuma saglabāšanu, ja temperatūra ir ļoti zema (īpaši, ja tā noslīd zemāk par –20 °C), tāpēc šādos laika apstākļos dzīvniekus vislabāk ielaist iekštelpās.
Arī lauksaimniecības dzīvnieku turētājiem jārūpējas par dzīvnieku labturību, nodrošinot iespēju patverties no vēja un nokrišņiem, kā arī pietiekamu barības un ūdens daudzumu (pārliecinoties, ka tas nav sasalis). Aukstajā laikā ieteicams apsvērt iespēju atlikt dzīvnieku pārvadājumus. Situācijās, kad tos nav iespējams atcelt, jārūpējas, lai pārvadājuma laikā transportlīdzeklī būtu papildu pakaiši, kas pasargās dzīvniekus no aukstā vēja un sala
Kontakti:
