Ilgtspējīga pilsēta nav tā, kurā daba ir pakārtota cilvēka priekšstatam par kārtību. Tā ir pilsēta, kurā cilvēks un daba pastāv līdzsvarā. Arī mūsu attieksme pret pilsētas parkiem un ikgadējo rudens lapu apsaimniekošanu parāda, kādas vērtības izvēlamies saglabāt.
Talsu pilsētas identitāti veido tās deviņi pakalni, vēsturiskā apbūve, ezeri un zaļā vide. Parki, vēsturiskie apstādījumi un dendroloģiskie stādījumi nav tikai pilsētas ainavas papildinājums. Tie ir viena no mūsu pilsētas pamatvērtībām. Piemēram, Talsu dendroloģiskajā parkā 5,6 hektāru platībā aug aptuveni 300 kokaugu sugu. Tā ir nozīmīga dabas, kultūrvēsturiskā un ainaviskā bagātība, par kuru esam atbildīgi.
Arī rudens lapas ir daļa no šīs vides. Tās nav tikai sezonāli savācami atkritumi. Nobirušās lapas veido dabisku augsnes aizsargslāni, kas palīdz saglabāt mitrumu, mazina temperatūras svārstības un, pakāpeniski sadaloties, bagātina augsni ar organiskajām vielām un barības elementiem. Tās nodrošina arī dzīves un ziemošanas apstākļus dažādiem augsnes organismiem, kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem, kas savukārt ir barības avots putniem un citiem dzīvniekiem. Tādējādi lapu saglabāšana veicina bioloģisko daudzveidību pilsētvidē.
Šāda pieeja ir īpaši nozīmīga lielajiem, nobriedušajiem kokiem. Piemēram, Rīgas ielas sākumā un Ģimnāzijas parkā aug ainaviski vērtīgi dižskābarži. To sakņu sistēma ir samērā sekla, tādēļ augsnes mitruma saglabāšana šiem kokiem ir īpaši svarīga. Uz šo dižskābaržu augšanas īpatnību nozīmi norādīts arī Eiropas Komisijas sagatavotajā Eiropas meža koku sugu atlasā. Šo stādījumu veidošanā nozīmīgs bijis ilggadējās dārznieces Intas Metuzāles ieguldījums – viņa savulaik Ģimnāzijas parkā stādījusi dižskābaržus, veidojot to kolekciju.
Tāpēc Talsu parkos jau iepriekšējos gados esam izvēlējušies pārdomātāku pieeju. Pionieru parkā un Dendroloģiskajā parkā lapas pilnībā nesavāc un neizved, bet sasmalcina un atstāj turpat teritorijā, veicinot dabisko barības vielu apriti. Sasmalcinātas lapas mazāk pārvietojas vēja ietekmē un ātrāk sadalās. Arī Latvijas Dabas fonds aicina rudens lapas nevākt pilnībā, bet daļu saglabāt zem kokiem un krūmiem.
Tas nenozīmē, ka pilsētas parkus nekopj. Tieši pretēji – tā ir apzināta izvēle apsaimniekot teritorijas atbilstoši to nozīmei, dabiskajiem procesiem un konkrētās vietas izmantošanai. Arī Talsu novada pašvaldības 2026. gada 4. augusta saistošie noteikumi Nr. 16 “Teritoriju un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi” paredz iespēju lapas atstāt kā organisko mēslojumu. Noteikumu 5.2. punkts nosaka, ka šādā gadījumā līdz pirmajai zāliena pļaušanai, bet ne vēlāk kā nākamā gada 30. aprīlī, lapas jāsavāc vai jāsasmalcina.
Tāpēc arī turpmāk Talsu parkos un apstādījumu teritorijās lapas apsaimniekos atbilstoši konkrētās vietas apstākļiem. Zem lielajiem kokiem un krūmiem daļu lapu saglabās vai sasmalcinās, savukārt no gājēju celiņiem, laukumiem un citām intensīvi izmantotām vietām tās savāks, nodrošinot drošu un sakoptu publisko ārtelpu.
Ilgtspējīga pilsētas attīstība sākas ar spēju saskatīt vērtību arī tajā, ko ne vienmēr pamanām ikdienā. Mums ir ne tikai jābauda Talsu ainava, bet arī jāizprot tās dabiskie procesi un jāuzņemas atbildība par to saglabāšanu. Jo pilsētas patiesā vērtība nav tikai tajā, kā tā izskatās šodien, bet arī tajā, ko mēs spējam saglabāt nākamajām paaudzēm.