27. augustā Talsu novada pašvaldības administratīvā centra Lielajā zālē norisinājās iedzīvotāju tikšanās, kurā tika diskutēts par Talsu pilskalna teritorijas labiekārtošanas iecerēm. Īpaša uzmanība tika veltīta koku saglabāšanai, apauguma samazināšanas iespējām un iedzīvotāju viedokļu uzklausīšanai.
Tikšanās laikā Talsu novada Būvvaldes vadītājs, Talsu pilsētas arhitekts Emīls Gulbis iepazīstināja ar izstrādāto Talsu pilskalna attīstības koncepciju, kas galvenokārt paredz:
- atjaunot pilskalna vēsturisko reljefu, samazinot apauguma ietekmi un antropogēno slodzi;
- nodrošināt piekļuvi ikvienam, tostarp cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem;
- labiekārtot teritoriju ar kāpnēm, pastaigu takām, skatu laukumiem un atpūtas vietām;
- izvietot norādes, informācijas stendus un citus labiekārtojuma elementus;
- risināt pilsētas ainavu ietekmējošā 20. gadsimta 60. gados būvētās katlumājas skursteņa jautājumu.
Koncepcija paredz arī ziemeļu daļas kāpņu atjaunošanu un jaunu kāpņu izbūvi no Talsu ezera promenādes, kā arī piekļuves nodrošināšanu ar stāvvietām un celiņiem līdz galvenajam skatu laukumam.
Sagaidāmie ieguvumi pilsētai un iedzīvotājiem
Pilskalna reljefs kļūs telpiski uztverams un ainaviski izteiksmīgs, nostiprinot Talsu kā kuršu vēsturiskā centra tēlu. Labiekārtošanas darbi veicinās drošu pieejamību visām vecuma grupām jebkurā gadalaikā, radīs pievilcīgu vidi svētkiem un izglītojošiem pasākumiem, vienlaikus stiprinot Talsu pilsētas identitāti un tūrisma pievilcību. Piedāvātā koncepcija ir saskaņota ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Arheoloģijas un vēstures daļu.
Zaļumsaimniecības komisijas vērtējums
6. augustā Zaļumsaimniecības komisija izvērtēja Talsu pilskalna labiekārtošanas ieceri, plānojuma skici un veica objekta apskati dabā. Komisija atzina, ka Talsu pilskalns ir nozīmīgs valsts arheoloģijas piemineklis un viena no būtiskākajām Talsu kultūrainavas sastāvdaļām, kas pilda arī ekoloģisku, estētisku, bioloģisku un sabiedrisku funkciju.
Atbalstot ieceri atjaunot pilskalna vēsturisko reljefu un akcentēt tā kultūrvēsturisko nozīmi, komisija vienlaikus norādīja, ka nav pieļaujama nekontrolēta vai pārmērīga koku un krūmu izzāģēšana, īpaši attiecībā uz ainaviski vērtīgām un aizsargājamām sugām.
Īpaši tika uzsvērta esošā apauguma nozīme – vilkābelēm, krustābelēm (tostarp aizsargājamajai Lindmaņa vilkābelei), ābelēm, bumbierēm, lazdu krūmiem un mežrozēm, kas nodrošina vizuāli pievilcīgu ainavu dažādos gadalaikos, kalpo kā dzīvotnes putniem un kukaiņiem, pasargā reljefu no erozijas un veido pilsētas identitāti. Tāpēc komisija iesaka pirms jebkādas darbības veikt detalizētu dendroloģisko un ainavisko novērtējumu, identificēt saglabājamās un bīstamās sugas, izstrādāt pilnvērtīgu labiekārtošanas plānu, kas ietver gan esošās veģetācijas kopšanu, gan jaunu stādījumu plānošanu, kā arī lēmumu pieņemšanā iesaistīt ainavu arhitektus, dendrologus un vides speciālistus.
Komisija informēja, ka visas pārmaiņas pilskalna teritorijā jāīsteno, meklējot līdzsvaru starp kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu un dabas daudzveidības aizsardzību, lai pilskalns nākotnē kļūtu par ilgtspējīgu, daudzfunkcionālu un identitāti veidojošu pilsētvides sastāvdaļu.
Uzklausīti iedzīvotāju jautājumi un raizes
No klātesošajiem izskanēja bažas par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu pēc apauguma samazināšanas, ieskaitot ne tikai floras, bet arī faunas daudzveidību. Tika meklētas atbildes uz jautājumiem par to, vai ir izvērtēta iespēja atstāt vairāk vilkābeļu, nekā sākotnēji paredzēts, cik procentuāli tās tiktu saglabātas un vai ir vērtēta līdzšinējā ainaviskā vērtība. Tāpat tika paustas raizes par arheologu vēlmju apmierināšanu, bet neieklausīšanos Talsu novada iedzīvotājos. Ņemot vērā, ka koncepcijā tika prezentēti apauguma tīrīšanas piemēri Tērvetes pilskalnā (Cukurkalnā), Kandavas pilskalnā (Baznīckalnā), Mežotnes pilskalnā un ārpus Latvijas – Padas pilskalnos (Igaunijā), Kalnišķu pilskalnā (Lietuvā) un Ukmerģes pilskalnā (Lietuvā), tika uzdots jautājums, vai ir pētīti arī līdzīgi piemēri ar pilskalniem, kas atrodas tieši pilsētas vēsturiskajā centrā.
Talsu novada Būvvaldes ainavu arhitekte Linda Purviņa pauda nepieciešamību saglabāt zaļās vērtības un izvērtēt dažādas iespējas, lai iespējami daudz koku saglabātu, vienlaikus nodrošinot pilskalna reljefa atsegšanu un drošu pieejamību iedzīvotājiem. Ņemot vērā Zaļumsaimniecības komisijas izvērtējumu, tiks nosūtīts vilkābeļu augļu un lapu herbārijs biologam, dendrologam Andrejam Svilānam, lai pilnībā noteiktu Lindmaņa vilkābeļu esamību pilskalnā.
Tikšanās noslēgumā iedzīvotāji rosināja, ka pirmajā kārtā apaugums tiktu iztīrīts, bet vilkābeles atstātas, lai būtu iespēja izvērtēt ainavu un iedzīvotājiem lemt par šo koku saglabāšanu.
Pašvaldība uzsver, ka Talsu pilskalna attīstības procesā būtiska ir sabiedrības iesaiste, lai saglabātu gan kultūrvēsturiskās vērtības, gan zaļo vidi. Aicinām iedzīvotājus arī turpmāk aktīvi līdzdarboties, sniedzot savus priekšlikumus un viedokļus, lai kopīgi veidotu Talsu pilskalnu par pievilcīgu un drošu vietu ikvienam. Talsu pilskalna teritorijas labiekārtošanas darbi tiks sākti septembra pirmajā pusē.