Sarunu ar Daci uzsākam, ejot vienu no viņas izveidotajiem pārgājienu maršrutiem, kas sākas pie Talsu Galvenās bibliotēkas. Maršruts ved pa Talsu pakalniem – Ķēniņkalnu, pilskalnu, Tiguļkalnu, Dzirnavkalnu, iekļaujot arī promenādi, vecpilsētu un Vilkmuižas ezeru.
Vietējiem un arī tālākiem viesiem Dace Narubina ir pazīstama kā pārgājienu rīkotāja – pirms aicināt līdzi citus gājējus, kas gatavi izkustināt kājas ap 20 kilometru garos maršrutos un iepazīt dzimtās āres no cita skatu punkta, Dace izstaigā takas un taciņas, lai tās iepazītu un izveidotu maršrutu neparastāku. Vēl viena Daces sirdslieta, caur kuru talsenieki viņu iepazinuši, ir mazo ķiparu auklēšana, ar ko viņa nodarbojas jau 13 gadus – pavadīt jēgpilnu laiku ar bērniem Dace gatava gan tepat Talsos, gan doties ekskursijās, gan braukt auklēt citur, tostarp ārzemēs.
Daci vietējie sauc par talsenieci. Talsi viņu ir apbūruši, ievilinājuši un uzaicinājuši te dzīvot un būt, dalīties savā pieredzē un dzirkstošajā enerģijā. Talsos Dace dzīvo divus gadus, bet dzimusi un augusi viņa ir Rīgā un Pierīgā. Dace stāsta: „Ik pa laikam aizbraucu uz Rīgu, jo tur ir visa mana ģimene. Katru reizi, kad atbraucu uz Talsiem, no jauna tajos iemīlos! Jūtos pagodināta, ka vietējie mani sauc par talsenieci.” Šajā laikā nemanāmi pielipusi arī talsenieku izloksne un rīdzinieki pamanot, ka Dace sākusi vārdiem noraut galotnes.
Dace pārgājienus rīko pēc savas iniciatīvas un vēlmes, jo tas viņai vienkārši ļoti patīk. Viņa uzsver, ka neplāno no tā veidot biznesu, jo vēlas vienkārši baudīt. Kā cilvēki šos piedāvājumus atrod? Te atkal savijas divas Daces aizraušanās – fotogrāfija un pārgājieni. Pārgājienos radītās bildes viņa publicē Instagram profilā, kā arī bija uztaisījusi Facebook grupu tieši Talsu apkārtnes pārgājieniem. Ideja doties izzināt apkārtni, ņemot līdzi domubiedrus, radās, kad viņas nodarbi pamanīja Talsu novada tūrisma informācijas centrs, kas ierosināja ņemt līdzi arī citus. Šie pārgājieni bija 15-20 kilometru gari; maršruts pa Talsu pakalniem radās mazliet vēlāk – pēc kādas dāmas jautājuma, vai varētu uzrīkot īsāku gājienu. Kopīgas pastaigas tiek organizētas arī saulrieta laikā.
Kādubrīd Dace secinājusi – Talsu maršruti ir iepazīti, tie tagad priecē citus, bet gribas ko jaunu arī sev jaunatklāt. Tā radās ideja šī gada laikā noiet jūrtaku – jūras piekrasti. 400 kilometri ir jau noieti, šajā nedēļas nogalē gaida maršruts Nida – Pape – Bernāti. Ir jau izveidojies regulāro jūrtakas gājēju pulciņš, bet katrā reizē pievienojas arī kāds jauns.
„Esmu liels augstuma mīlis, tāpēc pakalni un kalni ir mana būtība. Viena no manām iecienītākajām vietām ir Kamparkalna apkārtne ar reljefu, ezeriem, gotiņām un aitām, bet Kalēju un Kalnu ielas ir manas mīļākās ielas Talsos, ar senatnīgo noskaņu un vecpilsētas šarmu,” saka Dace. Talsu novadā viņas veidotie maršruti ved uz Dižstendi, Mundigciemu, Kamparkalnu, Valdgali. Dace iet neierastākus maršrutus, nepierastas takas, ko pat vietējie nezina: „Man ļoti patīk, ka uz Talsu apkārtnes maršrutiem piesakās talsenieki un saka: „Neesmu pa šo taku gājis!” Viņi ierauga Talsus un apkārtni tā, kā tos redz ienācējs. Nupat uztaisīju jaunu maršrutu – no Spāres uz Rendu. Tas vairākkārt šķērso Kuldīgas un Talsu novadu un gabaliņu iesim tieši pa šo novadu robežu.”
Jautāta, kādēļ Dace par savām mājām izvēlējusies tieši Talsus, viņa stāsta: „Manā dzīvē ir bijušas brīnišķīgas sakarības. Šo soli veikt izlēmu pandēmijas laikā. Tolaik dzīvoju Āgenskalnā, strādāju Piņķos un visur gāju ar kājām vai pārvietojos ar sabiedrisko transportu. Kad pienāca Covid-19 laiks, bija sajūta, ka negribu sabiedriskajā transportā kāpt iekšā. Daudz staigāju, mēdzu iet ar kājām arī no Āgenskalna uz Piņķiem uz darbu.
Kad jau varēja pulcēties, ar draudzenēm izdomājām braukt Kurzemes molu tūrē, nakšņojām Talsos. Mana draudzene, kura ir augusi Rojas pusē, ieminējās, ka kādreiz varētu atgriezties Talsos. Laikam tas kaut kur piezemējās manā prātā. Bija sajūta: „Ja es kaut kur kādreiz varētu pārvākties, tie, ļoti iespējams, būtu Talsi." Par labu šai pilsētai nospēlējusi arī Talsu aktīvā kultūras dzīve, jo mūzika Dacei ir īpaši tuva, līdz ar to svarīgi, lai tuvienē notiktu koncerti. Pandēmijas laikā Dace arī pieteikusies tiešsaistes fotokursos, un te piedzīvota kārtējā sakritība – tos pasniedzis Ainārs Mazjānis, fotogrāfs no Talsiem. „Draudzenes sāka man sūtīt darba piedāvājumus Talsos. Kad intereses pēc aizsūtīju savu CV un mani uzaicināja satikties vairākās vietās, atbraucu uz trim dienām uz Talsiem. Vienu dienu veltīju darba intervijām, bet galvenokārt gribēju sajust Talsus un saprast, kā es šeit jūtos. Ātri sajutu: „Jā, šī ir brīnišķīga vieta!””
Tolaik Dace dzīvi un darbu Talsos vēl neuzsāka, bet tā kā viņa ir bijusi sociāla aktīva, agrāk strādājusi mūzikas menedžmentā, Talsos jau bija paziņu loks, drīz vien pēc tam saņēma ierosinājumu pieteikties darbā Talsu novada muzejā, kur viņa arī uzsāka strādāt un pārcēlās uz Talsiem. Iedzīvoties palīdzējuši vietējie: „Man bija unikāla iespēja trīs mēnešus dzīvot muzeja blakus mājā, kur, no rītiem mostoties, varēju vērot saullēktus.
Ja kāds saka, ka kurzemnieks ir auksts un atturīgs, es tam neticu. Es tādus neesmu satikusi. Kurzeme mani vienmēr ir vilinājusi. Man te nav sakņu, bet iekšēji jūtos kurzemniece. Talsos varu baudīt absolūtu mieru. Vēl liels ieguvums ir, ka Talsi ir izkārtoti apļveidā – ļoti ērti izejami kājām. Mani šarmē vakari Talsu pilsētā – tumsa ar skaistajām lampiņām. Laikam esmu noskaņu cilvēks, un šeit es noskaņas varu noķert.”