Drošība Talsi

Talsu pilsētas sirdī, pie Talsu Kultūras centra Lielajā ielā augušie bērzi allaž bijusi nozīmīga pilsētas ainavas daļa, tomēr, izvērtējot šo koku stāvokli, tie nozāģēti, lai neapdraudētu iedzīvotāju drošību.

Signāli par bērzu slikto stāvokli pie Talsu Kultūras centra saņemti jau pagājušā gada maijā: tad secināts, ka viens no bērziem ir puskaltis, tāpēc šo bērzu sakopšana tika iekļauta iepirkuma tehniskajā specifikācijā par koku sakopšanu un nozāģēšanu Talsu pilsētā 2023. gadā. Tobrīd Zaļumsaimniecības komisija uzsvēra, ka bērzi ir jāsaglabā un jāizkopj to vainagi.

Pērn 25. septembrī komisijā tika saņemts Talsu Kultūras centra iesniegums, kur norādīts, ka ir novērojama bērzu strauja vizuālā izskata pasliktināšanās: koku lapas bija pastāvīgi apvītušas un veidojās daudz sauso zaru. Tas spēcīgāka vēja ietekmē radītu apdraudējumu iedzīvotāju drošībai un veselībai.

Zaļumsaimniecības komisija 2023. gada 18. septembrī Talsu pilsētas pārvaldei izdeva aktu par bērzu nociršanu, kas bija jāpaveic līdz 2024. gada 15. aprīlim.

Arī pilsētā par koku sakopšanu un nozāģēšanu atbildīgais uzņēmums SIA „Arborists” slēdzienā ir konstatējis, ka bērzi ir pamatīgi cietuši no apkārtnes bruģēšanas, ielu kaisīšanas ar sāli ziemas periodā un tuvumā ierīkotajām komunikācijām, līdz ar to saglabāt abus bērzus nav bijis iespējams, informēja Īpašumu pārvaldības daļas vides speciāliste un Zaļumsaimniecības komisijas locekle Aija Svarinska. Uzņēmuma arborists Uģis Ventiņš, kurš apsekoja kokus, uzsver, ka sākotnēji, lai pārbaudītu to stāvokli, bija plānots kokos uzkāpt, taču tas nav izdevies, jo abi koki bija satrunējuši no iekšpuses un sāka lūzt.

Ainavu arhitekte Linda Purviņa paskaidroja, ka bērza mūža ilgums labos apstākļos ir vidēji 130 gadi (šie koki pilsētas laukumā tika iestādīti pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados). Attiecīgi bērziem pilsētvidē mūža ilgums ir ievērojami īsāks, tas ir ap 80 gadiem, un būtiski, ka laukuma rekonstrukcijas laikā bērzu sakņu sistēma tikusi traumēta, kas vēl vairāk samazināja šo koku dzīves ilgumu.

Pērn 25. augusta Ilgtspējīgās vides attīstības komisijas sēdē viens no izskatāmajiem jautājumiem bija par šīs apstādījuma vietas perspektīvu. Tajā izskanēja idejas par liepas, ozola, Zviedrijas pīlādža, melnās priedes vai parastā skābarža stādīšanu. Savukārt Zaļumsaimniecības komisija kā vienu no teritorijas attīstības idejām ir ierosinājusi veidot netradicionālus apstādījumus. Kā atzīst Talsu novada Būvvaldes vadītājs un Ilgtspējīgas vides attīstības komisijas priekšsēdētājs Emīls Gulbis, šobrīd komisija ir gatava idejām un priekšlikumiem par šīs vietas un ainavas pilnveidošanu. Tiesa, jāņem vērā, ka šī teritorija ir piekritīga Talsu Kultūras centram, un lēmums par turpmākajām izmaiņām šajā ainavā būtu veidojams sadarbībā ar Talsu Kultūras centru, pilsētas iedzīvotāju un viesu vēlmēm.