Šogad aprit simts gadu kopš Baltijas Ģeodēzijas komisijas dibināšanas. Atzīmējot šo nozīmīgo notikumu, 24. jūlijā no plkst. 11.00 līdz 15.00 Kolkas ragā un Ovišu bākā ikviens interesents aicināts iepazīt Latvijas sasniegumus ģeodēzijā, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras ekspertu vadībā izmēģinot vēsturiskos mērījumus un uzzinot vairāk par Zemes mērījumu nozīmi.
Pirms simt gadiem Baltijas jūras valstu speciālisti apvienojās, dibinot Baltijas Ģeodēzijas komisiju (BĢK). Šīs organizācijas redzamākais darbs bija Baltijas Triangulācijas poligona izveide, kas kalpoja par pamatu vienotai mērījumu sistēmai visā reģionā. Iepriekšējā gadsimta 20. un 30. gados ar triangulācijas metodes palīdzību ap Baltijas jūru izveidoja vienotu mērījumu punktu gredzenu. Šī metode ļauj precīzi noteikt punktu atrašanās vietas un attālumus starp tiem, izveidojot trīsstūru tīklu.
Lai mērījumiem tālās distancēs netraucētu Zemes izliekums, tos veica no speciāli būvētiem torņiem vai bākām. Attālums starp šiem torņiem sasniedza pat 30–40 km. Iegūtos datus tālāk izmantoja mērniecībā, karšu sagatavošanā, jūrniecībā, zemes ierīcībā, projektēšanā un būvniecībā visā Latvijas teritorijā.
Šādi mērījumi norisinājās visās Baltijas jūras valstīs, savienojot tos uz robežām. Latvijā un Igaunijā veidotie punkti mērījumos tika savienoti tieši pāri Irbes šaurumam. Latvijas pusē ģeodēzisti strādāja Miķeļtornī (toreiz Miķeļbākā) un Kolkas ragā, savukārt Igaunijā – Sorves bākā un Abrukas salā pie Kuresāres (1. attēls).
Attēls 1. Latviju un Igauniju savienojošie mērījumi Irbes šaurumā(kreisajā pusē); Mērījumu tornis Kolkasragā (labajā pusē).
Svinot simtgadi, pasākuma apmeklētāji varēs ieklausīties stāstījumos par starpkaru perioda mērniekiem un iepazīties ar mūsdienu ģeodēzijas sasniegumiem un metodēm. Uzkāpjot bākā virs koku galiem un ieskatoties tālmēra objektīvā, ikvienam būs iespēja izmēģināt roku, uzmērot attālumu un virzienu līdz Igaunijas krastam. Interaktīvās spēles sniegs zināšanas par to, kā tiek noteikta Zemes forma un attālumi starp dažādām vietām.
Kurzemes ziemeļos pie dižjūras esot, mēs vienmēr pēc kaut kā raugāmies – vakarā meklējam zaļo staru, bet dienas laikā cenšamies saskatīt Igaunijas Sāmsalas krastu. Tiksimies Lībiešu krastā!