Gaisa temperatūra ilgstoši ir zem nulles, tomēr tas nenozīmē, ka ledus ir pilnīgi drošs. Pat ja kādā vietā ledus šķiet biezs un izturīgs, tas nenozīmē, ka tāds tas ir visur – mērījums vienā punktā nedod drošības garantiju. Ledus veidojas nevienmērīgi, un to ietekmē vairāki faktori – straumes, avoti, sniega kārta, temperatūras svārstības. Tāpēc katram iedzīvotājam jāizvērtē risks un jāuzņemas personīga atbildība par savu drošību, dodoties uz ledus.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Talsu daļas komandieris Alvis Siliņš informē: „Šajā ziemā izsaukumos, kas saistīti ar ledu, valstī no ūdenstilpēm izcelti divi bojāgājušie, bet viens cilvēks izglābts. Pagājušajā ziemā no ūdenstilpēm izcelti 15 bojāgājušie, bet septiņi izglābti.”
Laikam kļūstot siltākam un saulainākam, temperatūras svārstības vēl vairāk ietekmē ledus stāvokli. Sevišķi bīstami atrasties uz ledus ir jūrā un jūras līcī. Diemžēl cilvēki riskē ar dzīvību un dodas pastaigās pa ledu. Neatkarīgi no gaisa temperatūras vai ledus biezuma ir zonas, kur ledus vienmēr veidojas plānāks. Šajās vietās atrasties ir ļoti bīstami.
-
Upju sašaurinājumos. Upju sašaurinājumos veidojas caurtece, palielinās ūdens tecējuma ātrums, un siltais ūdens upju dibenā sajaucas ar pārējo ūdeni un paceļas augšpusē, tāpēc šajā vietā ledus vienmēr ir plānāks.
-
Zem tiltiem. Zem tiltiem ledus vienmēr ir plānāks gaisa cirkulācijas un straujākas caurteces dēļ.
-
Pie krastiem. Dabīgo ūdens svārstību rezultātā, kā arī kūstot ledum un sniegam, ledus tiek atrauts no krastiem. Arī tumšais pamats sekmē ātrāku kušanu.
-
Pie krastiem, apaugušiem ar niedrēm. Pie krastiem, kas apauguši ar niedrēm, ledus vienmēr ir trauslāks un neizturīgāks.
-
Vietās, kur zem ledus ir tumši priekšmeti. Ledus šādās vietās būs plānāks.
-
Kuģu ceļos. Kuģu ceļos ziemas periodā ledus ir neizturīgāks un plānāks, jo kuģošanas laikā tas bieži tiek salauzts.
-
Kanalizācijas un strautu ieteku vietās. Ledus vienmēr ir plānāks kanalizācijas ūdeņu ieteku vietās to augstākas temperatūras dēļ un strautu ieteku vietās – straujas ūdens kustības dēļ.
-
Vietās ar zemūdens izciļņiem. Ledus ir plānāks vietās ar zemūdens izciļņiem straujas ūdens kustības dēļ.
-
„Auksto avotu” vietās. Ziemas periodā, kad ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra zem ledus kārtas ir ap 0 °C, „aukstie avoti” saglabā savu konstanto temperatūru – ap +8 °C; līdz ar to šajā situācijā tie kļūst par „siltajiem”, un virs tiem ledus ir plānāks.
-
Citās vietās (platu upju grīvās, krauju nogāzēs, pie muliņiem, zemesragu tuvumā, āliņģu vietās, upēs ar spēcīgu straumi).
Ledus var izskatīties drošs, bet patiesībā būt bīstams. Caurspīdīgs ledus parasti ir stiprāks nekā balts vai sniegots, taču bez mērīšanas to nevar droši zināt.
