26. martā uz tikšanos Talsu novada pašvaldības domes vadību aicināja Ķūļciema iedzīvotāji. Tikšanās laikā tika pārrunāta no 1. aprīļa izveidotās Balgales, Ķūļciema un Laucienes pagastu apvienības pārvaldes lietderība, sliktais ceļu stāvoklis un biežie transportlīdzekļu masas ierobežojumi, un novada finansiālā situācija.
Ar Ķūļciema pagasta iedzīvotājiem tikās Talsu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andis Āboliņš un viņa vietnieki: Sandra Pētersone un Dainis Karols.
Iedzīvotājos bažas raisīja pašvaldības domes lēmums, kas paredz, ka no 1. aprīļa sāks darboties Balgales, Ķūļciema un Laucienes pagastu apvienības pārvalde. Līdz šim šajās teritorijās bijušas atsevišķas pārvaldes, bet pārvalžu vadītāja pienākumus pildīja viens pārvaldes vadītājs: Juris Upmalis. Gan pašvaldības domes vadība, gan pats pārvalžu vadītājs skaidroja, ka Laucienes, Balgales un Ķūļciema iedzīvotājiem pakalpojumu jomā nekas nemainīsies, šīs šobrīd ir vairāk juridiskas, ne praktiskas pārmaiņas. Jau līdz šim J. Upmalis ir izveidojis vienotu pārvaldības sistēmu un pieeju dažādu saimniecisku jautājumu risināšanā. Daļa no sanākušajiem izteica vēlmi pārvaldes vadītāju satikt uz vietas katru dienu, bet domes vadība paskaidroja, ka katrai pilsētai un pagastam nebūs atsevišķs pārvaldes vadītājs. Maijā paredzēts pārskatīt jau esošo pārvalžu modeli un pārvaldāmās teritorijas tiks apvienotas arī citviet. Svarīgākais nosacījums būs uzlikto funkciju paveikšana un pakalpojumu sniegšana, kas iedzīvotājiem nebūs kavēta.
Iedzīvotāji interesējās, vai pašvaldība arī šogad nodrošinās līdzfinansējumu biedrību projektu īstenošanai, uz ko tika saņemta pozitīva atbilde. Viens no vajadzībām, ko varētu risināt šādā veidā, ir bērnu rotaļu laukuma pilnveide. J. Upmalis informēja, ka arī šogad ir paredzēts esošo bērnu rotaļu laukumu papildināt ar vienu rotaļu elementu, bet esošā laukuma pilnvērtīgu attīstību traucē tur esošā elektrības augstsprieguma līnija.
Svarīgs jautājums jau ilgstoši ir Ķūļciema ceļu stāvoklis. Šī posma sakārtošana ir bijusi aktuāla jau vairākus desmitus gadu, šis jautājums nemitīgi ticis un tiek aktualizēts arī ministriju līmenī, bet reālu rezultātu līdz šim nav izdevies panākt. Ja iepriekš bija izdevies šo ceļa posmu „Ķūļciems – Mērsrags” iekļaut Satiksmes ministrijas attīstības plānos, tad patlaban tas no tiem ir izņemts. Pašvaldība šī ceļa posma sakārtošanu ir norādījusi kā prioritāti no dažādiem aspektiem: uzņēmējdarbības attīstības, reģionālās reformas un skolu tīkla sakārtošanas kontekstā. Februārī nosūtīta vēstule gan Satiksmes, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kur atkārtoti lūgts rast iespēju šo ceļa posmu sakārtot.
Runājot par ceļu stāvokli, vietējie uzņēmēji un lauksaimnieki izteica neapmierinātību ar regulāri noteiktajiem transportlīdzekļu masas ierobežojumiem (līdz 10 tonnām), kas iedzīvotājus skar pavasarī un rudenī. Šo ierobežojumu dēļ ir apgrūtinātas un teju neiesējamas izejmateriālu un degvielas piegādes. J. Upmalis paskaidroja, ka šo jautājumu ir pārrunājis ar AS „Latvijas Valsts ceļi”, bet risinājuma, ja netiek uzklāts asfaltbetona segums attiecīgajiem ceļu posmiem, nav.
Tikšanās gaitā tika aktualizēta arī Dzedrupes pārplūšana, ko veicina tur neesošā meliorācijas sistēma. Tā kā šī teritorija pieder vairākiem privātīpašniekiem, tad pašvaldība nav tiesīga ieguldīt finansējumu problēmas risināšanā.
Tāpat iedzīvotājiem tika skaidrots, kāpēc pašvaldība šobrīd atrodas tik smagā finansiālajā situācijā, minot gan amatu vietu un atalgojuma izdevumu pieaugumu, gan kredītprocentu būtisko palielinājumu.