1997. gada 28. jūnijs Talsos pārauga skaudrā traģēdijā un vēl aizvien ir viena no melnākajām dienām atjaunotās Latvijas vēsturē, kad Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta svētku laikā, teju 19 metru augstumā lūstot un krītot pārslogotam autopacēlāja grozam, dzīvību zaudēja deviņi bērni un 21 bērns un vairāki pieaugušie guva smagus ievainojumus.
Vēstures avotos rakstītais liecina, ka likteņa skarbais pieskāriens noticis pulksten 15.20, kad Talsu ugunsdzēsēju un policijas svētku laikā lūzusi autopacēlāja strēle, un uz tās esošie bērni nokrituši no vairāk nekā 18 metru augstuma. Pacēlājs bija novietots uz automašīnas „Kamaz” bāzes. Sākotnējais pacēlāja šoferu uzdevums bijis pacelt gaisā bākugunis kā simbolisku svētku lāpu, taču realitātē šoferi ļāvuši pacēlēja grozā kāpt cilvēkiem, lai aplūkotu pilsētas panorāmu no augstuma.
Autopacēlāja instrukcija paredzēja, ka grozā drīkst atrasties ne vairāk kā četri pieauguši cilvēki. Liktenīgajā brīdī tajā atradās 22 cilvēki, no kuriem vairākums bija bērni. Pacēlāja strēle neizturēja slodzi un salūza, cilvēkiem nokrītot uz asfalta.
Mazināt aizsaulē devušos ģimeņu un tuvinieku ciešanas nav iespējams, vienīgais, ko varam darīt, ir atcerēties un pieminēt pāragri mirušos, iededzot svecītes, izkarot pie ēkām valsts karogus sēru noformējumā, un noliekot ziedus traģēdijas upuru piemiņas vietā.
Renāte Freiberga