26. janvāra vakarpusē uz Dundagu, lai suminātu jubilāri Elzu Kajaku, devās Talsu novada domes priekšsēdētājs Ansis Bērziņš, Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inga Priede, Sociālā dienesta Sociālās palīdzības nodaļas vadītāja Tatjana Kuzmuka, kā arī Dundagas pagasta pārvaldes vadītājs Andris Kojro un sociālā darbiniece Ineta Mauriņa.
Ierodoties Dundagā, mūs sagaidīja smaidīga, sirsnīga, sprigana un aktīva kundze, kurai noteikti nevar piedēvēt tik godājamu vecumu. Kopā ar jubilāri dzīvo mazdēls Kalvis, bet ciemiņus palīdzēt uzņemt bija ieradusies arī mazmeita Signe. Jubileja kuplā viesu pulkā tika atzīmēta īstajā datumā – 25. janvārī, kad sveikt gaviļnieci bija ieradušies viesi gan no Vidzemes, gan radu un draugu pulks no citām vietām, tostarp arī kaimiņi. Savās 100 gadu jubilejas svinībās Elzas kundze nodejoja deju „Dundagas Rezidencē” un, atskatoties uz svinībām, ar humoru stāsta: „Tie blēži taču man neko neteica, turēja noslēpumā, visas bildes albumā sajaukuši, rādīja pa visu sienu! Un sabraukuši arī pāri visiem novadiem!” Sarunai turpinoties, jubilāre ar gandarījumu ik pa brīdim uzsver: „Man prieks, ka man apkārt dzīvo labi cilvēki!”
Elzas kundzei ir ass prāts, un, stāstot par savu dzīves gājumu, viņa detalizēti atceras ikvienu notikumu; īpaši sirdī palikuši ceļojumi.
Elza Kajaka ir īstena dundadzniece – tēvam piederēja kurpnieku darbnīca. Pēc Dundagas skolas 7. klases absolvēšanas Elza mācības turpināja Ventspils komercskolā. Kara laikā gāja dažādi – grūtības „Kurzemes katlā” izturētas, un 1966. gadā Elza atgriezās uz dzīvi Dundagā. Pirms tam strādāts arī dārzniecībā: vīrs apguva mehanizatora amatu, bet Elza turpināja mācības, apgūstot zootehniķa profesiju, un tika nosūtīta strādāt zvejnieku kolhozā Mērsragā, lai, zvejniecībai netipiski, izveidotu cūkkopības kompleksu. Tas arī izdevās, un tika sasniegti augsti rezultāti visas Padomju Savienības plašajā teritorijā. Vairākkārt saņemtas Goda balvas starptautiskajās izstādēs Maskavā, līdz ar to bija iespēja apceļot gan Ziemeļus ar Balto jūru, gan demokrātisko Vāciju, Poliju un citas vietas. 1974. gadā ģimene saņēma labiekārtotu dzīvokli Dundagas centrā, kur dzīvo vēl šodien.
Pensijā tajā laikā varēja doties jau 50 gadu vecumā, un tad Elzas kundze pievērsās aušanai, iepriecinot visus ar austajiem darbiem. Tāpat viņa aktīvi darbojusies kulinārijas jomā un vēl pavisam nesen vadījusi meistarklases sklandraušu cepšanā. Joprojām Elzas kundze rosās savā piemājas dārziņā, priecājas par dzīvi un stāsta par saviem diviem mazbērniem un diviem mazmazbērniem. Vienīgo dēlu un vīru viņa jau pavadījusi mūžībā. Atvadoties no sirmās jubilāres, Elzas kundze cieši lūdza pateikt lielu paldies par viņas veselības uzturēšanu dakterei Rallei un ārstei Skujiņai, kā arī medmāsiņai Ingai un neatliekamās medicīniskās palīdzības feldšerēm Sanitai, Aijai un Aivai.
Vēlam veselību un dzīvesprieku arī turpmāk!
